上座部佛教

长部第 27 经

Aggaññasutta · Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500

完整原文 · 原生段落SuttaCentral DN27

完整巴利原文 · 稳定分页 当前仅加载第 2 阅读页;保留 Bilara 原生段落标识,每页最多 120 段。

13.9

‘aho rasaṁ, aho rasan’ti.

dn27:13.9
13.10

Tadetarahipi manussā kañcideva surasaṁ labhitvā evamāhaṁsu:

dn27:13.10
13.11

‘aho rasaṁ, aho rasan’ti.

dn27:13.11
13.12

Tadeva porāṇaṁ aggaññaṁ akkharaṁ anusaranti, na tvevassa atthaṁ ājānanti.

dn27:13.12
14.0

4. Bhūmipappaṭakapātubhāva

dn27:14.0
14.1

Atha kho tesaṁ, vāseṭṭha, sattānaṁ rasāya pathaviyā antarahitāya bhūmipappaṭako pāturahosi.

dn27:14.1
14.2

Seyyathāpi nāma ahicchattako; evameva pāturahosi.

dn27:14.2
14.3

So ahosi vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno, seyyathāpi nāma sampannaṁ vā sappi sampannaṁ vā navanītaṁ evaṁvaṇṇo ahosi.

dn27:14.3
14.4

Seyyathāpi nāma khuddamadhuṁ aneḷakaṁ; evamassādo ahosi.

dn27:14.4
14.5

Atha kho te, vāseṭṭha, sattā bhūmipappaṭakaṁ upakkamiṁsu paribhuñjituṁ.

dn27:14.5
14.6

Te taṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhaṁsu.

dn27:14.6
14.7

Yathā yathā kho te, vāseṭṭha, sattā bhūmipappaṭakaṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhaṁsu tathā tathā tesaṁ sattānaṁ bhiyyoso mattāya kharattañceva kāyasmiṁ okkami, vaṇṇavevaṇṇatā ca paññāyittha.

dn27:14.7
14.8

Ekidaṁ sattā vaṇṇavanto honti, ekidaṁ sattā dubbaṇṇā.

dn27:14.8
14.9

Tattha ye te sattā vaṇṇavanto, te dubbaṇṇe satte atimaññanti:

dn27:14.9
14.10

‘mayametehi vaṇṇavantatarā, amhehete dubbaṇṇatarā’ti.

dn27:14.10
14.11

Tesaṁ vaṇṇātimānapaccayā mānātimānajātikānaṁ bhūmipappaṭako antaradhāyi.

dn27:14.11
14.12.0

5. Padālatāpātubhāva

dn27:14.12.0
14.13

Bhūmipappaṭake antarahite padālatā pāturahosi, seyyathāpi nāma kalambukā; evameva pāturahosi.

dn27:14.13
14.14

Sā ahosi vaṇṇasampannā gandhasampannā rasasampannā, seyyathāpi nāma sampannaṁ vā sappi sampannaṁ vā navanītaṁ evaṁvaṇṇā ahosi.

dn27:14.14
14.15

Seyyathāpi nāma khuddamadhuṁ aneḷakaṁ; evamassādā ahosi.

dn27:14.15
15.1

Atha kho te, vāseṭṭha, sattā padālataṁ upakkamiṁsu paribhuñjituṁ.

dn27:15.1
15.2

Te taṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhaṁsu.

dn27:15.2
15.3

Yathā yathā kho te, vāseṭṭha, sattā padālataṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhaṁsu tathā tathā tesaṁ sattānaṁ bhiyyoso mattāya kharattañceva kāyasmiṁ okkami, vaṇṇavevaṇṇatā ca paññāyittha.

dn27:15.3
15.4

Ekidaṁ sattā vaṇṇavanto honti, ekidaṁ sattā dubbaṇṇā.

dn27:15.4
15.5

Tattha ye te sattā vaṇṇavanto, te dubbaṇṇe satte atimaññanti:

dn27:15.5
15.6

‘mayametehi vaṇṇavantatarā, amhehete dubbaṇṇatarā’ti.

dn27:15.6
15.7

Tesaṁ vaṇṇātimānapaccayā mānātimānajātikānaṁ padālatā antaradhāyi.

dn27:15.7
15.8

Padālatāya antarahitāya sannipatiṁsu. Sannipatitvā anutthuniṁsu:

dn27:15.8
15.9

‘ahu vata no, ahāyi vata no padālatā’ti.

dn27:15.9
15.10

Tadetarahipi manussā kenaci dukkhadhammena phuṭṭhā evamāhaṁsu:

dn27:15.10
15.11

‘ahu vata no, ahāyi vata no’ti.

dn27:15.11
15.12

Tadeva porāṇaṁ aggaññaṁ akkharaṁ anusaranti, na tvevassa atthaṁ ājānanti.

dn27:15.12
16.0

6. Akaṭṭhapākasālipātubhāva

dn27:16.0
16.1

Atha kho tesaṁ, vāseṭṭha, sattānaṁ padālatāya antarahitāya akaṭṭhapāko sāli pāturahosi akaṇo athuso suddho sugandho taṇḍulapphalo.

dn27:16.1
16.2

Yaṁ taṁ sāyaṁ sāyamāsāya āharanti, pāto taṁ hoti pakkaṁ paṭivirūḷhaṁ.

dn27:16.2
16.3

Yaṁ taṁ pāto pātarāsāya āharanti, sāyaṁ taṁ hoti pakkaṁ paṭivirūḷhaṁ;

dn27:16.3
16.4

nāpadānaṁ paññāyati.

dn27:16.4
16.5

Atha kho te, vāseṭṭha, sattā akaṭṭhapākaṁ sāliṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhaṁsu.

dn27:16.5
16.6.0

7. Itthipurisaliṅgapātubhāva

dn27:16.6.0
16.7

Yathā yathā kho te, vāseṭṭha, sattā akaṭṭhapākaṁ sāliṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhaṁsu tathā tathā tesaṁ sattānaṁ bhiyyoso mattāya kharattañceva kāyasmiṁ okkami, vaṇṇavevaṇṇatā ca paññāyittha, itthiyā ca itthiliṅgaṁ pāturahosi purisassa ca purisaliṅgaṁ.

dn27:16.7
16.8

Itthī ca purisaṁ ativelaṁ upanijjhāyati puriso ca itthiṁ.

dn27:16.8
16.9

Tesaṁ ativelaṁ aññamaññaṁ upanijjhāyataṁ sārāgo udapādi, pariḷāho kāyasmiṁ okkami.

dn27:16.9
16.10

Te pariḷāhapaccayā methunaṁ dhammaṁ paṭiseviṁsu.

dn27:16.10
16.11

Ye kho pana te, vāseṭṭha, tena samayena sattā passanti methunaṁ dhammaṁ paṭisevante, aññe paṁsuṁ khipanti, aññe seṭṭhiṁ khipanti, aññe gomayaṁ khipanti:

dn27:16.11
16.12

‘nassa asuci, nassa asucī’ti.

dn27:16.12
16.13

‘Kathañhi nāma satto sattassa evarūpaṁ karissatī’ti.

dn27:16.13
16.14

Tadetarahipi manussā ekaccesu janapadesu vadhuyā nibbuyhamānāya aññe paṁsuṁ khipanti, aññe seṭṭhiṁ khipanti, aññe gomayaṁ khipanti.

dn27:16.14
16.15

Tadeva porāṇaṁ aggaññaṁ akkharaṁ anusaranti, na tvevassa atthaṁ ājānanti.

dn27:16.15
17.0

8. Methunadhammasamācāra

dn27:17.0
17.1

Adhammasammataṁ kho pana, vāseṭṭha, tena samayena hoti, tadetarahi dhammasammataṁ.

dn27:17.1
17.2

Ye kho pana, vāseṭṭha, tena samayena sattā methunaṁ dhammaṁ paṭisevanti, te māsampi dvemāsampi na labhanti gāmaṁ vā nigamaṁ vā pavisituṁ.

dn27:17.2
17.3

Yato kho te, vāseṭṭha, sattā tasmiṁ asaddhamme ativelaṁ pātabyataṁ āpajjiṁsu.

dn27:17.3
17.4

Atha agārāni upakkamiṁsu kātuṁ tasseva asaddhammassa paṭicchādanatthaṁ.

dn27:17.4
17.5

Atha kho, vāseṭṭha, aññatarassa sattassa alasajātikassa etadahosi:

dn27:17.5
17.6

‘ambho, kimevāhaṁ vihaññāmi sāliṁ āharanto sāyaṁ sāyamāsāya pāto pātarāsāya.

dn27:17.6
17.7

Yannūnāhaṁ sāliṁ āhareyyaṁ sakideva sāyapātarāsāyā’ti.

dn27:17.7
17.8

Atha kho so, vāseṭṭha, satto sāliṁ āhāsi sakideva sāyapātarāsāya.

dn27:17.8
17.9

Atha kho, vāseṭṭha, aññataro satto yena so satto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ sattaṁ etadavoca:

dn27:17.9
17.10

‘ehi, bho satta, sālāhāraṁ gamissāmā’ti.

dn27:17.10
17.11

‘Alaṁ, bho satta, āhato me sāli sakideva sāyapātarāsāyā’ti.

dn27:17.11
17.12

Atha kho so, vāseṭṭha, satto tassa sattassa diṭṭhānugatiṁ āpajjamāno sāliṁ āhāsi sakideva dvīhāya. ‘Evampi kira, bho, sādhū’ti.

dn27:17.12
17.13

Atha kho, vāseṭṭha, aññataro satto yena so satto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ sattaṁ etadavoca:

dn27:17.13
17.14

‘ehi, bho satta, sālāhāraṁ gamissāmā’ti.

dn27:17.14
17.15

‘Alaṁ, bho satta, āhato me sāli sakideva dvīhāyā’ti.

dn27:17.15
17.16

Atha kho so, vāseṭṭha, satto tassa sattassa diṭṭhānugatiṁ āpajjamāno sāliṁ āhāsi sakideva catūhāya, ‘evampi kira, bho, sādhū’ti.

dn27:17.16
17.17

Atha kho, vāseṭṭha, aññataro satto yena so satto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṁ sattaṁ etadavoca:

dn27:17.17
17.18

‘ehi, bho satta, sālāhāraṁ gamissāmā’ti.

dn27:17.18
17.19

‘Alaṁ, bho satta, āhato me sāli sakideva catūhāyā’ti.

dn27:17.19
17.20

Atha kho so, vāseṭṭha, satto tassa sattassa diṭṭhānugatiṁ āpajjamāno sāliṁ āhāsi sakideva aṭṭhāhāya, ‘evampi kira, bho, sādhū’ti.

dn27:17.20
17.21

Yato kho te, vāseṭṭha, sattā sannidhikārakaṁ sāliṁ upakkamiṁsu paribhuñjituṁ.

dn27:17.21
17.22

Atha kaṇopi taṇḍulaṁ pariyonandhi, thusopi taṇḍulaṁ pariyonandhi;

dn27:17.22
17.23

lūnampi nappaṭivirūḷhaṁ, apadānaṁ paññāyittha, saṇḍasaṇḍā sālayo aṭṭhaṁsu.

dn27:17.23
18.0

9. Sālivibhāga

dn27:18.0
18.1

Atha kho te, vāseṭṭha, sattā sannipatiṁsu, sannipatitvā anutthuniṁsu:

dn27:18.1
18.2

‘pāpakā vata, bho, dhammā sattesu pātubhūtā.

dn27:18.2
18.3

Mayañhi pubbe manomayā ahumhā pītibhakkhā sayaṁpabhā antalikkhacarā subhaṭṭhāyino, ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhamhā.

dn27:18.3
18.4

Tesaṁ no amhākaṁ kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena rasapathavī udakasmiṁ samatani.

dn27:18.4
18.5

Sā ahosi vaṇṇasampannā gandhasampannā rasasampannā.

dn27:18.5
18.6

Te mayaṁ rasapathaviṁ hatthehi āluppakārakaṁ upakkamimha paribhuñjituṁ, tesaṁ no rasapathaviṁ hatthehi āluppakārakaṁ upakkamataṁ paribhuñjituṁ sayaṁpabhā antaradhāyi.

dn27:18.6
18.7

Sayaṁpabhāya antarahitāya candimasūriyā pāturahesuṁ, candimasūriyesu pātubhūtesu nakkhattāni tārakarūpāni pāturahesuṁ, nakkhattesu tārakarūpesu pātubhūtesu rattindivā paññāyiṁsu, rattindivesu paññāyamānesu māsaḍḍhamāsā paññāyiṁsu.

dn27:18.7
18.8

Māsaḍḍhamāsesu paññāyamānesu utusaṁvaccharā paññāyiṁsu.

dn27:18.8
18.9

Te mayaṁ rasapathaviṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhamhā.

dn27:18.9
18.10

Tesaṁ no pāpakānaṁyeva akusalānaṁ dhammānaṁ pātubhāvā rasapathavī antaradhāyi.

dn27:18.10
18.11

Rasapathaviyā antarahitāya bhūmipappaṭako pāturahosi.

dn27:18.11
18.12

So ahosi vaṇṇasampanno gandhasampanno rasasampanno.

dn27:18.12
18.13

Te mayaṁ bhūmipappaṭakaṁ upakkamimha paribhuñjituṁ.

dn27:18.13
18.14

Te mayaṁ taṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhamhā.

dn27:18.14
18.15

Tesaṁ no pāpakānaṁyeva akusalānaṁ dhammānaṁ pātubhāvā bhūmipappaṭako antaradhāyi.

dn27:18.15
18.16

Bhūmipappaṭake antarahite padālatā pāturahosi.

dn27:18.16
18.17

Sā ahosi vaṇṇasampannā gandhasampannā rasasampannā.

dn27:18.17
18.18

Te mayaṁ padālataṁ upakkamimha paribhuñjituṁ.

dn27:18.18
18.19

Te mayaṁ taṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhamhā.

dn27:18.19
18.20

Tesaṁ no pāpakānaṁyeva akusalānaṁ dhammānaṁ pātubhāvā padālatā antaradhāyi.

dn27:18.20
18.21

Padālatāya antarahitāya akaṭṭhapāko sāli pāturahosi akaṇo athuso suddho sugandho taṇḍulapphalo.

dn27:18.21
18.22

Yaṁ taṁ sāyaṁ sāyamāsāya āharāma, pāto taṁ hoti pakkaṁ paṭivirūḷhaṁ.

dn27:18.22
18.23

Yaṁ taṁ pāto pātarāsāya āharāma, sāyaṁ taṁ hoti pakkaṁ paṭivirūḷhaṁ.

dn27:18.23
18.24

Nāpadānaṁ paññāyittha.

dn27:18.24
18.25

Te mayaṁ akaṭṭhapākaṁ sāliṁ paribhuñjantā tambhakkhā tadāhārā ciraṁ dīghamaddhānaṁ aṭṭhamhā.

dn27:18.25
18.26

Tesaṁ no pāpakānaṁyeva akusalānaṁ dhammānaṁ pātubhāvā kaṇopi taṇḍulaṁ pariyonandhi, thusopi taṇḍulaṁ pariyonandhi, lūnampi nappaṭivirūḷhaṁ, apadānaṁ paññāyittha, saṇḍasaṇḍā sālayo ṭhitā.

dn27:18.26
18.27

Yannūna mayaṁ sāliṁ vibhajeyyāma, mariyādaṁ ṭhapeyyāmā’ti.

dn27:18.27
18.28

Atha kho te, vāseṭṭha, sattā sāliṁ vibhajiṁsu, mariyādaṁ ṭhapesuṁ.

dn27:18.28
19.1

Atha kho, vāseṭṭha, aññataro satto lolajātiko sakaṁ bhāgaṁ parirakkhanto aññataraṁ bhāgaṁ adinnaṁ ādiyitvā paribhuñji.

dn27:19.1
19.2

Tamenaṁ aggahesuṁ, gahetvā etadavocuṁ:

dn27:19.2
19.3

‘pāpakaṁ vata, bho satta, karosi, yatra hi nāma sakaṁ bhāgaṁ parirakkhanto aññataraṁ bhāgaṁ adinnaṁ ādiyitvā paribhuñjasi.

dn27:19.3
19.4

Māssu, bho satta, punapi evarūpamakāsī’ti.

dn27:19.4
19.5

‘Evaṁ, bho’ti kho, vāseṭṭha, so satto tesaṁ sattānaṁ paccassosi.

dn27:19.5
19.6

Dutiyampi kho, vāseṭṭha, so satto …pe…

dn27:19.6
19.7

tatiyampi kho, vāseṭṭha, so satto sakaṁ bhāgaṁ parirakkhanto aññataraṁ bhāgaṁ adinnaṁ ādiyitvā paribhuñji.

dn27:19.7
19.8

Tamenaṁ aggahesuṁ, gahetvā etadavocuṁ:

dn27:19.8
19.9

‘pāpakaṁ vata, bho satta, karosi, yatra hi nāma sakaṁ bhāgaṁ parirakkhanto aññataraṁ bhāgaṁ adinnaṁ ādiyitvā paribhuñjasi.

dn27:19.9
19.10

Māssu, bho satta, punapi evarūpamakāsī’ti.

dn27:19.10
19.11

Aññe pāṇinā pahariṁsu, aññe leḍḍunā pahariṁsu, aññe daṇḍena pahariṁsu.

dn27:19.11
19.12

Tadagge kho, vāseṭṭha, adinnādānaṁ paññāyati, garahā paññāyati, musāvādo paññāyati, daṇḍādānaṁ paññāyati.

dn27:19.12
20.0

10. Mahāsammatarājā

dn27:20.0
20.1

Atha kho te, vāseṭṭha, sattā sannipatiṁsu, sannipatitvā anutthuniṁsu:

dn27:20.1
20.2

‘pāpakā vata bho dhammā sattesu pātubhūtā, yatra hi nāma adinnādānaṁ paññāyissati, garahā paññāyissati, musāvādo paññāyissati, daṇḍādānaṁ paññāyissati.

dn27:20.2
20.3

Yannūna mayaṁ ekaṁ sattaṁ sammanneyyāma, yo no sammā khīyitabbaṁ khīyeyya, sammā garahitabbaṁ garaheyya, sammā pabbājetabbaṁ pabbājeyya.

dn27:20.3
20.4

Mayaṁ panassa sālīnaṁ bhāgaṁ anuppadassāmā’ti.

dn27:20.4
20.5

Atha kho te, vāseṭṭha, sattā yo nesaṁ satto abhirūpataro ca dassanīyataro ca pāsādikataro ca mahesakkhataro ca taṁ sattaṁ upasaṅkamitvā etadavocuṁ:

dn27:20.5
20.6

‘ehi, bho satta, sammā khīyitabbaṁ khīya, sammā garahitabbaṁ garaha, sammā pabbājetabbaṁ pabbājehi.

dn27:20.6