上座部佛教

中部第 100 经

Saṅgāravasutta · Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500

完整原文 · 原生段落SuttaCentral MN100

完整巴利原文 · 稳定分页 当前仅加载第 2 阅读页;保留 Bilara 原生段落标识,每页最多 120 段。

14.1

Apissu maṁ, bhāradvāja, tisso upamā paṭibhaṁsu anacchariyā pubbe assutapubbā.

mn100:14.1
14.2

Seyyathāpi, bhāradvāja, allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ udake nikkhittaṁ.

mn100:14.2
14.3

Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya:

mn100:14.3
14.4

‘aggiṁ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti.

mn100:14.4
14.5

Taṁ kiṁ maññasi, bhāradvāja,

mn100:14.5
14.6

api nu so puriso amuṁ allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ udake nikkhittaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti?

mn100:14.6
14.7

“No hidaṁ, bho gotama.

mn100:14.7
14.8

Taṁ kissa hetu?

mn100:14.8
14.9

Aduñhi, bho gotama, allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ, tañca pana udake nikkhittaṁ;

mn100:14.9
14.10

yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti.

mn100:14.10
14.11

“Evameva kho, bhāradvāja, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi avūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṁ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṁ na suppahīno hoti na suppaṭippassaddho, opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.

mn100:14.11
14.12

Ayaṁ kho maṁ, bhāradvāja, paṭhamā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.

mn100:14.12
15.1

Aparāpi kho maṁ, bhāradvāja, dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.

mn100:15.1
15.2

Seyyathāpi, bhāradvāja, allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ.

mn100:15.2
15.3

Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya:

mn100:15.3
15.4

‘aggiṁ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti.

mn100:15.4
15.5

Taṁ kiṁ maññasi, bhāradvāja,

mn100:15.5
15.6

api nu so puriso amuṁ allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya tejo pātukareyyā”ti?

mn100:15.6
15.7

“No hidaṁ, bho gotama.

mn100:15.7
15.8

Taṁ kissa hetu?

mn100:15.8
15.9

Aduñhi, bho gotama, allaṁ kaṭṭhaṁ sasnehaṁ, kiñcāpi ārakā udakā thale nikkhittaṁ;

mn100:15.9
15.10

yāvadeva ca pana so puriso kilamathassa vighātassa bhāgī assā”ti. “Evameva kho, bhāradvāja, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṁ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṁ na suppahīno hoti na suppaṭippassaddho, opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, abhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.

mn100:15.10
15.11

Ayaṁ kho maṁ, bhāradvāja, dutiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.

mn100:15.11
16.1

Aparāpi kho maṁ, bhāradvāja, tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.

mn100:16.1
16.2

Seyyathāpi, bhāradvāja, sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ.

mn100:16.2
16.3

Atha puriso āgaccheyya uttarāraṇiṁ ādāya:

mn100:16.3
16.4

‘aggiṁ abhinibbattessāmi, tejo pātukarissāmī’ti.

mn100:16.4
16.5

Taṁ kiṁ maññasi, bhāradvāja,

mn100:16.5
16.6

api nu so puriso amuṁ sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ ārakā udakā thale nikkhittaṁ uttarāraṇiṁ ādāya abhimanthento aggiṁ abhinibbatteyya, tejo pātukareyyā”ti?

mn100:16.6
16.7

“Evaṁ, bho gotama.

mn100:16.7
16.8

Taṁ kissa hetu?

mn100:16.8
16.9

Aduñhi, bho gotama, sukkhaṁ kaṭṭhaṁ koḷāpaṁ, tañca pana ārakā udakā thale nikkhittan”ti.

mn100:16.9
16.10

“Evameva kho, bhāradvāja, ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā kāyena ceva cittena ca kāmehi vūpakaṭṭhā viharanti, yo ca nesaṁ kāmesu kāmacchando kāmasneho kāmamucchā kāmapipāsā kāmapariḷāho so ca ajjhattaṁ suppahīno hoti suppaṭippassaddho, opakkamikā cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya. No cepi te bhonto samaṇabrāhmaṇā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, bhabbāva te ñāṇāya dassanāya anuttarāya sambodhāya.

mn100:16.10
16.11

Ayaṁ kho maṁ, bhāradvāja, tatiyā upamā paṭibhāsi anacchariyā pubbe assutapubbā.

mn100:16.11
16.12

Imā kho maṁ, bhāradvāja, tisso upamā paṭibhaṁsu anacchariyā pubbe assutapubbā.

mn100:16.12
17.1

Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi:

mn100:17.1
17.2

‘yannūnāhaṁ dantebhidantamādhāya, jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇheyyaṁ abhinippīḷeyyaṁ abhisantāpeyyan’ti.

mn100:17.2
17.3

So kho ahaṁ, bhāradvāja, dantebhidantamādhāya, jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇhāmi abhinippīḷemi abhisantāpemi.

mn100:17.3
17.4

Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, dantebhidantamādhāya, jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.

mn100:17.4
17.5

Seyyathāpi, bhāradvāja, balavā puriso dubbalataraṁ purisaṁ sīse vā gahetvā khandhe vā gahetvā abhiniggaṇheyya abhinippīḷeyya abhisantāpeyya;

mn100:17.5
17.6

evameva kho me, bhāradvāja, dantebhidantamādhāya, jivhāya tāluṁ āhacca, cetasā cittaṁ abhiniggaṇhato abhinippīḷayato abhisantāpayato kacchehi sedā muccanti.

mn100:17.6
17.7

Āraddhaṁ kho pana me, bhāradvāja, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā; sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.

mn100:17.7
18.1

Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi:

mn100:18.1
18.2

‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti.

mn100:18.2
18.3

So kho ahaṁ, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca assāsapassāse uparundhiṁ.

mn100:18.3
18.4

Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṁ nikkhamantānaṁ adhimatto saddo hoti.

mn100:18.4
18.5

Seyyathāpi nāma kammāragaggariyā dhamamānāya adhimatto saddo hoti;

mn100:18.5
18.6

evameva kho me, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca assāsapassāsesu uparuddhesu kaṇṇasotehi vātānaṁ nikkhamantānaṁ adhimatto saddo hoti.

mn100:18.6
18.7

Āraddhaṁ kho pana me, bhāradvāja, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā; sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.

mn100:18.7
19.1

Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi:

mn100:19.1
19.2

‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti.

mn100:19.2
19.3

So kho ahaṁ, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ.

mn100:19.3
19.4

Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti.

mn100:19.4
19.5

Seyyathāpi, bhāradvāja, balavā puriso, tiṇhena sikharena muddhani abhimattheyya;

mn100:19.5
19.6

evameva kho me, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā muddhani ūhananti.

mn100:19.6
19.7

Āraddhaṁ kho pana me, bhāradvāja, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā; sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.

mn100:19.7
20.1

Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi:

mn100:20.1
20.2

‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti.

mn100:20.2
20.3

So kho ahaṁ, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ.

mn100:20.3
20.4

Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.

mn100:20.4
20.5

Seyyathāpi, bhāradvāja, balavā puriso daḷhena varattakkhaṇḍena sīse sīsaveṭhaṁ dadeyya;

mn100:20.5
20.6

evameva kho, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā sīse sīsavedanā honti.

mn100:20.6
20.7

Āraddhaṁ kho pana me, bhāradvāja, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā; sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.

mn100:20.7
21.1

Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi:

mn100:21.1
21.2

‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti.

mn100:21.2
21.3

So kho ahaṁ, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ.

mn100:21.3
21.4

Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti.

mn100:21.4
21.5

Seyyathāpi, bhāradvāja, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā tiṇhena govikantanena kucchiṁ parikanteyya;

mn100:21.5
21.6

evameva kho me, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimattā vātā kucchiṁ parikantanti.

mn100:21.6
21.7

Āraddhaṁ kho pana me, bhāradvāja, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā; sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.

mn100:21.7
22.1

Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi:

mn100:22.1
22.2

‘yannūnāhaṁ appāṇakaṁyeva jhānaṁ jhāyeyyan’ti.

mn100:22.2
22.3

So kho ahaṁ, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāse uparundhiṁ.

mn100:22.3
22.4

Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṁ ḍāho hoti.

mn100:22.4
22.5

Seyyathāpi, bhāradvāja, dve balavanto purisā dubbalataraṁ purisaṁ nānābāhāsu gahetvā aṅgārakāsuyā santāpeyyuṁ samparitāpeyyuṁ;

mn100:22.5
22.6

evameva kho me, bhāradvāja, mukhato ca nāsato ca kaṇṇato ca assāsapassāsesu uparuddhesu adhimatto kāyasmiṁ ḍāho hoti.

mn100:22.6
22.7

Āraddhaṁ kho pana me, bhāradvāja, vīriyaṁ hoti asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, sāraddho ca pana me kāyo hoti appaṭippassaddho, teneva dukkhappadhānena padhānābhitunnassa sato.

mn100:22.7
23.1

Apissu maṁ, bhāradvāja, devatā disvā evamāhaṁsu:

mn100:23.1
23.2

‘kālaṅkato samaṇo gotamo’ti.

mn100:23.2
23.3

Ekaccā devatā evamāhaṁsu:

mn100:23.3
23.4

‘na kālaṅkato samaṇo gotamo, api ca kālaṁ karotī’ti.

mn100:23.4
23.5

Ekaccā devatā evamāhaṁsu:

mn100:23.5
23.6

‘na kālaṅkato samaṇo gotamo, nāpi kālaṁ karoti;

mn100:23.6
23.7

arahaṁ samaṇo gotamo, vihāro tveva so arahato evarūpo hotī’ti.

mn100:23.7
24.1

Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi:

mn100:24.1
24.2

‘yannūnāhaṁ sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjeyyan’ti.

mn100:24.2
24.3

Atha kho maṁ, bhāradvāja, devatā upasaṅkamitvā etadavocuṁ:

mn100:24.3
24.4

‘mā kho tvaṁ, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paṭipajji.

mn100:24.4
24.5

Sace kho tvaṁ, mārisa, sabbaso āhārupacchedāya paṭipajjissasi, tassa te mayaṁ dibbaṁ ojaṁ lomakūpehi ajjhohāressāma.

mn100:24.5
24.6

Tāya tvaṁ yāpessasī’ti.

mn100:24.6
24.7

Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi:

mn100:24.7
24.8

‘ahañceva kho pana sabbaso ajajjitaṁ paṭijāneyyaṁ, imā ca me devatā dibbaṁ ojaṁ lomakūpehi ajjhohāreyyuṁ, tāya cāhaṁ yāpeyyaṁ.

mn100:24.8
24.9

Taṁ mamassa musā’ti.

mn100:24.9
24.10

So kho ahaṁ, bhāradvāja, tā devatā paccācikkhāmi, ‘halan’ti vadāmi.

mn100:24.10
25.1

Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi:

mn100:25.1
25.2

‘yannūnāhaṁ thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhāreyyaṁ pasataṁ pasataṁ, yadi vā muggayūsaṁ, yadi vā kulatthayūsaṁ, yadi vā kaḷāyayūsaṁ, yadi vā hareṇukayūsan’ti.

mn100:25.2
25.3

So kho ahaṁ, bhāradvāja, thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhāresiṁ pasataṁ pasataṁ, yadi vā muggayūsaṁ, yadi vā kulatthayūsaṁ, yadi vā kaḷāyayūsaṁ, yadi vā hareṇukayūsaṁ.

mn100:25.3
25.4

Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, thokaṁ thokaṁ āhāraṁ āhārayato pasataṁ pasataṁ, yadi vā muggayūsaṁ, yadi vā kulatthayūsaṁ, yadi vā kaḷāyayūsaṁ, yadi vā hareṇukayūsaṁ, adhimattakasimānaṁ patto kāyo hoti.

mn100:25.4
25.5

Seyyathāpi nāma āsītikapabbāni vā kāḷapabbāni vā; evamevassu me aṅgapaccaṅgāni bhavanti tāyevappāhāratāya.

mn100:25.5
25.6

Seyyathāpi nāma oṭṭhapadaṁ; evamevassu me ānisadaṁ hoti tāyevappāhāratāya;

mn100:25.6
25.7

seyyathāpi nāma vaṭṭanāvaḷī; evamevassu me piṭṭhikaṇṭako uṇṇatāvanato hoti tāyevappāhāratāya.

mn100:25.7
25.8

Seyyathāpi nāma jarasālāya gopānasiyo oluggaviluggā bhavanti; evamevassu me phāsuḷiyo oluggaviluggā bhavanti tāyevappāhāratāya.

mn100:25.8
25.9

Seyyathāpi nāma gambhīre udapāne udakatārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti; evamevassu me akkhikūpesu akkhitārakā gambhīragatā okkhāyikā dissanti tāyevappāhāratāya.

mn100:25.9
25.10

Seyyathāpi nāma tittakālābu āmakacchinno vātātapena samphuṭito hoti sammilāto; evamevassu me sīsacchavi samphuṭitā hoti sammilātā tāyevappāhāratāya.

mn100:25.10
25.11

So kho ahaṁ, bhāradvāja, ‘udaracchaviṁ parimasissāmī’ti piṭṭhikaṇṭakaṁyeva pariggaṇhāmi, ‘piṭṭhikaṇṭakaṁ parimasissāmī’ti udaracchaviṁyeva pariggaṇhāmi; yāvassu me, bhāradvāja, udaracchavi piṭṭhikaṇṭakaṁ allīnā hoti tāyevappāhāratāya.

mn100:25.11
25.12

So kho ahaṁ, bhāradvāja, ‘vaccaṁ vā muttaṁ vā karissāmī’ti tattheva avakujjo papatāmi tāyevappāhāratāya.

mn100:25.12
25.13

So kho ahaṁ, bhāradvāja, imameva kāyaṁ assāsento pāṇinā gattāni anumajjāmi. Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, pāṇinā gattāni anumajjato pūtimūlāni lomāni kāyasmā papatanti tāyevappāhāratāya.

mn100:25.13
26.1

Apissu maṁ, bhāradvāja, manussā disvā evamāhaṁsu: ‘kāḷo samaṇo gotamo’ti.

mn100:26.1
26.2

Ekacce manussā evamāhaṁsu: ‘na kāḷo samaṇo gotamo, sāmo samaṇo gotamo’ti.

mn100:26.2
26.3

Ekacce manussā evamāhaṁsu: ‘na kāḷo samaṇo gotamo napi sāmo, maṅguracchavi samaṇo gotamo’ti;

mn100:26.3
26.4

yāvassu me, bhāradvāja, tāva parisuddho chavivaṇṇo pariyodāto upahato hoti tāyevappāhāratāya.

mn100:26.4
27.1

Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi:

mn100:27.1
27.2

‘ye kho keci atītamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayiṁsu, etāvaparamaṁ, nayito bhiyyo;

mn100:27.2
27.3

yepi hi keci anāgatamaddhānaṁ samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayissanti, etāvaparamaṁ, nayito bhiyyo;

mn100:27.3
27.4

yepi hi keci etarahi samaṇā vā brāhmaṇā vā opakkamikā dukkhā tibbā kharā kaṭukā vedanā vedayanti, etāvaparamaṁ, nayito bhiyyo.

mn100:27.4
27.5

Na kho panāhaṁ imāya kaṭukāya dukkarakārikāya adhigacchāmi uttari manussadhammā alamariyañāṇadassanavisesaṁ.

mn100:27.5
27.6

Siyā nu kho añño maggo bodhāyā’ti?

mn100:27.6
28.1

Tassa mayhaṁ, bhāradvāja, etadahosi:

mn100:28.1
28.2

‘abhijānāmi kho panāhaṁ pitu sakkassa kammante sītāya jambucchāyāya nisinno vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharitā.

mn100:28.2
28.3

Siyā nu kho eso maggo bodhāyā’ti?

mn100:28.3