上座部佛教

中部第 28 经

Mahāhatthipadopamasutta · Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500

完整原文 · 原生段落SuttaCentral MN28

完整巴利原文 · 稳定分页 当前仅加载第 1 阅读页;保留 Bilara 原生段落标识,每页最多 120 段。

0.1

Majjhima Nikāya 28

mn28:0.1
0.2

Mahāhatthipadopamasutta

mn28:0.2
1.1

Evaṁ me sutaṁ—

mn28:1.1
1.2

ekaṁ samayaṁ bhagavā sāvatthiyaṁ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme.

mn28:1.2
1.3

Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi:

mn28:1.3
1.4

“āvuso bhikkhave”ti.

mn28:1.4
1.5

“Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṁ.

mn28:1.5
1.6

Āyasmā sāriputto etadavoca:

mn28:1.6
2.1

“Seyyathāpi, āvuso, yāni kānici jaṅgalānaṁ pāṇānaṁ padajātāni sabbāni tāni hatthipade samodhānaṁ gacchanti, hatthipadaṁ tesaṁ aggamakkhāyati yadidaṁ mahantattena;

mn28:2.1
2.2

evameva kho, āvuso, ye keci kusalā dhammā sabbete catūsu ariyasaccesu saṅgahaṁ gacchanti.

mn28:2.2
2.3

Katamesu catūsu?

mn28:2.3
2.4

Dukkhe ariyasacce, dukkhasamudaye ariyasacce, dukkhanirodhe ariyasacce, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasacce.

mn28:2.4
3.1

Katamañcāvuso, dukkhaṁ ariyasaccaṁ?

mn28:3.1
3.2

Jātipi dukkhā, jarāpi dukkhā, maraṇampi dukkhaṁ, sokaparidevadukkhadomanassupāyāsāpi dukkhā, yampicchaṁ na labhati tampi dukkhaṁ; saṅkhittena, pañcupādānakkhandhā dukkhā.

mn28:3.2
3.3

Katame cāvuso, pañcupādānakkhandhā?

mn28:3.3
3.4

Seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho.

mn28:3.4
4.1

Katamo cāvuso, rūpupādānakkhandho?

mn28:4.1
4.2

Cattāri ca mahābhūtāni, catunnañca mahābhūtānaṁ upādāya rūpaṁ.

mn28:4.2
5.1

Katamā cāvuso, cattāro mahābhūtā?

mn28:5.1
5.2

Pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu.

mn28:5.2
6.1

Katamā cāvuso, pathavīdhātu?

mn28:6.1
6.2

Pathavīdhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā.

mn28:6.2
6.3

Katamā cāvuso, ajjhattikā pathavīdhātu?

mn28:6.3
6.4

Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ kakkhaḷaṁ kharigataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—

mn28:6.4
6.5

kesā lomā nakhā dantā taco maṁsaṁ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṁ vakkaṁ hadayaṁ yakanaṁ kilomakaṁ pihakaṁ papphāsaṁ antaṁ antaguṇaṁ udariyaṁ karīsaṁ, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ kakkhaḷaṁ kharigataṁ upādinnaṁ.

mn28:6.5
6.6

Ayaṁ vuccatāvuso, ajjhattikā pathavīdhātu.

mn28:6.6
6.7

Yā ceva kho pana ajjhattikā pathavīdhātu, yā ca bāhirā pathavīdhātu, pathavīdhāturevesā.

mn28:6.7
6.8

‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti—evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

mn28:6.8
6.9

Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā pathavīdhātuyā nibbindati, pathavīdhātuyā cittaṁ virājeti.

mn28:6.9
7.1

Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ bāhirā āpodhātu pakuppati.

mn28:7.1
7.2

Antarahitā tasmiṁ samaye bāhirā pathavīdhātu hoti.

mn28:7.2
7.3

Tassā hi nāma, āvuso, bāhirāya pathavīdhātuyā tāva mahallikāya aniccatā paññāyissati, khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati, vipariṇāmadhammatā paññāyissati.

mn28:7.3
7.4

Kiṁ panimassa mattaṭṭhakassa kāyassa taṇhupādinnassa ‘ahanti vā mamanti vā asmī’ti vā? Atha khvāssa notevettha hoti.

mn28:7.4
8.1

Tañce, āvuso, bhikkhuṁ pare akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti, so evaṁ pajānāti:

mn28:8.1
8.2

‘uppannā kho me ayaṁ sotasamphassajā dukkhavedanā.

mn28:8.2
8.3

Sā ca kho paṭicca, no apaṭicca.

mn28:8.3
8.4

Kiṁ paṭicca?

mn28:8.4
8.5

Phassaṁ paṭicca’.

mn28:8.5
8.6

So phasso aniccoti passati, vedanā aniccāti passati, saññā aniccāti passati, saṅkhārā aniccāti passati, viññāṇaṁ aniccanti passati.

mn28:8.6
8.7

Tassa dhātārammaṇameva cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati.

mn28:8.7
9.1

Tañce, āvuso, bhikkhuṁ pare aniṭṭhehi akantehi amanāpehi samudācaranti—

mn28:9.1
9.2

pāṇisamphassenapi leḍḍusamphassenapi daṇḍasamphassenapi satthasamphassenapi.

mn28:9.2
9.3

So evaṁ pajānāti:

mn28:9.3
9.4

‘tathābhūto kho ayaṁ kāyo yathābhūtasmiṁ kāye pāṇisamphassāpi kamanti, leḍḍusamphassāpi kamanti, daṇḍasamphassāpi kamanti, satthasamphassāpi kamanti.

mn28:9.4
9.5

Vuttaṁ kho panetaṁ bhagavatā kakacūpamovāde:

mn28:9.5
9.6

“ubhatodaṇḍakena cepi, bhikkhave, kakacena corā ocarakā aṅgamaṅgāni okanteyyuṁ, tatrāpi yo mano padūseyya na me so tena sāsanakaro”ti.

mn28:9.6
9.7

Āraddhaṁ kho pana me vīriyaṁ bhavissati asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ.

mn28:9.7
9.8

Kāmaṁ dāni imasmiṁ kāye pāṇisamphassāpi kamantu, leḍḍusamphassāpi kamantu, daṇḍasamphassāpi kamantu, satthasamphassāpi kamantu, karīyati hidaṁ buddhānaṁ sāsanan’ti.

mn28:9.8
10.1

Tassa ce, āvuso, bhikkhuno evaṁ buddhaṁ anussarato evaṁ dhammaṁ anussarato evaṁ saṅghaṁ anussarato upekkhā kusalanissitā na saṇṭhāti.

mn28:10.1
10.2

So tena saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati:

mn28:10.2
10.3

‘alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ,

mn28:10.3
10.4

yassa me evaṁ buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato, upekkhā kusalanissitā na saṇṭhātī’ti.

mn28:10.4
10.5

Seyyathāpi, āvuso, suṇisā sasuraṁ disvā saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati;

mn28:10.5
10.6

evameva kho, āvuso, tassa ce bhikkhuno evaṁ buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato, upekkhā kusalanissitā na saṇṭhāti, so tena saṁvijjati saṁvegaṁ āpajjati:

mn28:10.6
10.7

‘alābhā vata me, na vata me lābhā; dulladdhaṁ vata me, na vata me suladdhaṁ, yassa me evaṁ buddhaṁ anussarato evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato, upekkhā kusalanissitā na saṇṭhātī’ti.

mn28:10.7
10.8

Tassa ce, āvuso, bhikkhuno evaṁ buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti, so tena attamano hoti.

mn28:10.8
10.9

Ettāvatāpi kho, āvuso, bhikkhuno bahukataṁ hoti.

mn28:10.9
11.1

Katamā cāvuso, āpodhātu?

mn28:11.1
11.2

Āpodhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā.

mn28:11.2
11.3

Katamā cāvuso, ajjhattikā āpodhātu?

mn28:11.3
11.4

Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ āpo āpogataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—

mn28:11.4
11.5

pittaṁ semhaṁ pubbo lohitaṁ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttaṁ, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ āpo āpogataṁ upādinnaṁ—

mn28:11.5
11.6

ayaṁ vuccatāvuso, ajjhattikā āpodhātu.

mn28:11.6
11.7

Yā ceva kho pana ajjhattikā āpodhātu yā ca bāhirā āpodhātu, āpodhāturevesā.

mn28:11.7
11.8

‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

mn28:11.8
11.9

Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā āpodhātuyā nibbindati, āpodhātuyā cittaṁ virājeti.

mn28:11.9
12.1

Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ bāhirā āpodhātu pakuppati.

mn28:12.1
12.2

Sā gāmampi vahati, nigamampi vahati, nagarampi vahati, janapadampi vahati, janapadapadesampi vahati.

mn28:12.2
12.3

Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ mahāsamudde yojanasatikānipi udakāni ogacchanti, dviyojanasatikānipi udakāni ogacchanti, tiyojanasatikānipi udakāni ogacchanti, catuyojanasatikānipi udakāni ogacchanti, pañcayojanasatikānipi udakāni ogacchanti, chayojanasatikānipi udakāni ogacchanti, sattayojanasatikānipi udakāni ogacchanti.

mn28:12.3
12.4

Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ mahāsamudde sattatālampi udakaṁ saṇṭhāti, chattālampi udakaṁ saṇṭhāti, pañcatālampi udakaṁ saṇṭhāti, catuttālampi udakaṁ saṇṭhāti, titālampi udakaṁ saṇṭhāti, dvitālampi udakaṁ saṇṭhāti, tālamattampi udakaṁ saṇṭhāti.

mn28:12.4
12.5

Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ mahāsamudde sattaporisampi udakaṁ saṇṭhāti, chapporisampi udakaṁ saṇṭhāti, pañcaporisampi udakaṁ saṇṭhāti, catupporisampi udakaṁ saṇṭhāti, tiporisampi udakaṁ saṇṭhāti, dviporisampi udakaṁ saṇṭhāti, porisamattampi udakaṁ saṇṭhāti.

mn28:12.5
12.6

Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ mahāsamudde aḍḍhaporisampi udakaṁ saṇṭhāti, kaṭimattampi udakaṁ saṇṭhāti, jāṇukamattampi udakaṁ saṇṭhāti, gopphakamattampi udakaṁ saṇṭhāti.

mn28:12.6
12.7

Hoti kho so, āvuso, samayo, yaṁ mahāsamudde aṅgulipabbatemanamattampi udakaṁ na hoti.

mn28:12.7
12.8

Tassā hi nāma, āvuso, bāhirāya āpodhātuyā tāva mahallikāya aniccatā paññāyissati, khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati, vipariṇāmadhammatā paññāyissati.

mn28:12.8
13.1

Kiṁ panimassa mattaṭṭhakassa kāyassa taṇhupādinnassa ‘ahanti vā mamanti vā asmī’ti vā? Atha khvāssa notevettha hoti …pe…

mn28:13.1
14.1

tassa ce, āvuso, bhikkhuno evaṁ buddhaṁ anussarato, evaṁ dhammaṁ anussarato, evaṁ saṅghaṁ anussarato upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti. So tena attamano hoti.

mn28:14.1
15.1

Ettāvatāpi kho, āvuso, bhikkhuno bahukataṁ hoti.

mn28:15.1
16.1

Katamā cāvuso, tejodhātu?

mn28:16.1
16.2

Tejodhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā.

mn28:16.2
16.3

Katamā cāvuso, ajjhattikā tejodhātu?

mn28:16.3
16.4

Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ tejo tejogataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—

mn28:16.4
16.5

yena ca santappati, yena ca jīrīyati, yena ca pariḍayhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṁ sammā pariṇāmaṁ gacchati, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ tejo tejogataṁ upādinnaṁ—

mn28:16.5
16.6

ayaṁ vuccatāvuso, ajjhattikā tejodhātu.

mn28:16.6
16.7

Yā ceva kho pana ajjhattikā tejodhātu yā ca bāhirā tejodhātu, tejodhāturevesā.

mn28:16.7
16.8

‘Taṁ netaṁ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

mn28:16.8
16.9

Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā tejodhātuyā nibbindati, tejodhātuyā cittaṁ virājeti.

mn28:16.9
17.1

Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ bāhirā tejodhātu pakuppati.

mn28:17.1
17.2

Sā gāmampi dahati, nigamampi dahati, nagarampi dahati, janapadampi dahati, janapadapadesampi dahati.

mn28:17.2
17.3

Sā haritantaṁ vā panthantaṁ vā selantaṁ vā udakantaṁ vā ramaṇīyaṁ vā bhūmibhāgaṁ āgamma anāhārā nibbāyati.

mn28:17.3
17.4

Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ kukkuṭapattenapi nhārudaddulenapi aggiṁ gavesanti.

mn28:17.4
17.5

Tassā hi nāma, āvuso, bāhirāya tejodhātuyā tāva mahallikāya aniccatā paññāyissati, khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati, vipariṇāmadhammatā paññāyissati.

mn28:17.5
17.6

Kiṁ panimassa mattaṭṭhakassa kāyassa taṇhupādinnassa ‘ahanti vā mamanti vā asmī’ti vā?

mn28:17.6
18-20.1

Atha khvāssa notevettha hoti …pe… tassa ce, āvuso, bhikkhuno evaṁ buddhaṁ anussarato evaṁ dhammaṁ anussarato evaṁ saṅghaṁ anussarato upekkhā kusalanissitā saṇṭhāti, so tena attamano hoti.

mn28:18-20.1
18-20.2

Ettāvatāpi kho, āvuso, bhikkhuno bahukataṁ hoti.

mn28:18-20.2
21.1

Katamā cāvuso, vāyodhātu?

mn28:21.1
21.2

Vāyodhātu siyā ajjhattikā, siyā bāhirā.

mn28:21.2
21.3

Katamā cāvuso, ajjhattikā vāyodhātu?

mn28:21.3
21.4

Yaṁ ajjhattaṁ paccattaṁ vāyo vāyogataṁ upādinnaṁ, seyyathidaṁ—

mn28:21.4
21.5

uddhaṅgamā vātā, adhogamā vātā, kucchisayā vātā, koṭṭhāsayā vātā, aṅgamaṅgānusārino vātā, assāso passāso iti, yaṁ vā panaññampi kiñci ajjhattaṁ paccattaṁ vāyo vāyogataṁ upādinnaṁ—

mn28:21.5
21.6

ayaṁ vuccatāvuso, ajjhattikā vāyodhātu.

mn28:21.6
21.7

Yā ceva kho pana ajjhattikā vāyodhātu, yā ca bāhirā vāyodhātu, vāyodhāturevesā.

mn28:21.7
21.8

‘Taṁ netaṁ mama nesohamasmi na meso attā’ti evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya daṭṭhabbaṁ.

mn28:21.8
21.9

Evametaṁ yathābhūtaṁ sammappaññāya disvā vāyodhātuyā nibbindati vāyodhātuyā cittaṁ virājeti.

mn28:21.9
22.1

Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ bāhirā vāyodhātu pakuppati.

mn28:22.1
22.2

Sā gāmampi vahati, nigamampi vahati, nagarampi vahati, janapadampi vahati, janapadapadesampi vahati.

mn28:22.2
22.3

Hoti kho so, āvuso, samayo yaṁ gimhānaṁ pacchime māse tālavaṇṭenapi vidhūpanenapi vātaṁ pariyesanti, ossavanepi tiṇāni na icchanti.

mn28:22.3
22.4

Tassā hi nāma, āvuso, bāhirāya vāyodhātuyā tāva mahallikāya aniccatā paññāyissati, khayadhammatā paññāyissati, vayadhammatā paññāyissati, vipariṇāmadhammatā paññāyissati.

mn28:22.4
22.5

Kiṁ panimassa mattaṭṭhakassa kāyassa taṇhupādinnassa ‘ahanti vā mamanti vā asmī’ti vā? Atha khvāssa notevettha hoti.

mn28:22.5
23.1

Tañce, āvuso, bhikkhuṁ pare akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti.

mn28:23.1
23.2

So evaṁ pajānāti, uppannā kho me ayaṁ sotasamphassajā dukkhā vedanā.

mn28:23.2
23.3

Sā ca kho paṭicca, no apaṭicca.

mn28:23.3
23.4

Kiṁ paṭicca?

mn28:23.4
23.5

Phassaṁ paṭicca.

mn28:23.5
23.6

Sopi phasso aniccoti passati, vedanā aniccāti passati, saññā aniccāti passati, saṅkhārā aniccāti passati, viññāṇaṁ aniccanti passati.

mn28:23.6
23.7

Tassa dhātārammaṇameva cittaṁ pakkhandati pasīdati santiṭṭhati adhimuccati.

mn28:23.7
24.1

Tañce, āvuso, bhikkhuṁ pare aniṭṭhehi akantehi amanāpehi samudācaranti, pāṇisamphassenapi leḍḍusamphassenapi daṇḍasamphassenapi satthasamphassenapi.

mn28:24.1
24.2

So evaṁ pajānāti ‘tathābhūto kho ayaṁ kāyo yathābhūtasmiṁ kāye pāṇisamphassāpi kamanti, leḍḍusamphassāpi kamanti, daṇḍasamphassāpi kamanti, satthasamphassāpi kamanti.

mn28:24.2
24.3

Vuttaṁ kho panetaṁ bhagavatā kakacūpamovāde “ubhatodaṇḍakena cepi, bhikkhave, kakacena corā ocarakā aṅgamaṅgāni okanteyyuṁ. Tatrāpi yo mano padūseyya, na me so tena sāsanakaro”ti.

mn28:24.3
24.4

Āraddhaṁ kho pana me vīriyaṁ bhavissati asallīnaṁ, upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā, passaddho kāyo asāraddho, samāhitaṁ cittaṁ ekaggaṁ.

mn28:24.4
24.5

Kāmaṁ dāni imasmiṁ kāye pāṇisamphassāpi kamantu, leḍḍusamphassāpi kamantu, daṇḍasamphassāpi kamantu, satthasamphassāpi kamantu. Karīyati hidaṁ buddhānaṁ sāsanan’ti.

mn28:24.5