上座部佛教

中部第 44 经

Cūḷavedallasutta · Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500

完整原文 · 原生段落SuttaCentral MN44

完整巴利原文 · 稳定分页 当前仅加载第 1 阅读页;保留 Bilara 原生段落标识,每页最多 120 段。

0.1

Majjhima Nikāya 44

mn44:0.1
0.2

Cūḷavedallasutta

mn44:0.2
1.1

Evaṁ me sutaṁ—

mn44:1.1
1.2

ekaṁ samayaṁ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe.

mn44:1.2
1.3

Atha kho visākho upāsako yena dhammadinnā bhikkhunī tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā dhammadinnaṁ bhikkhuniṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho visākho upāsako dhammadinnaṁ bhikkhuniṁ etadavoca:

mn44:1.3
2.1

“‘sakkāyo sakkāyo’ti, ayye, vuccati.

mn44:2.1
2.2

Katamo nu kho, ayye, sakkāyo vutto bhagavatā”ti?

mn44:2.2
2.3

“Pañca kho ime, āvuso visākha, upādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā,

mn44:2.3
2.4

seyyathidaṁ—rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho.

mn44:2.4
2.5

Ime kho, āvuso visākha, pañcupādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā”ti.

mn44:2.5
2.6

“Sādhayye”ti kho visākho upāsako dhammadinnāya bhikkhuniyā bhāsitaṁ abhinanditvā anumoditvā dhammadinnaṁ bhikkhuniṁ uttariṁ pañhaṁ apucchi:

mn44:2.6
3.1

“‘sakkāyasamudayo sakkāyasamudayo’ti, ayye, vuccati.

mn44:3.1
3.2

Katamo nu kho, ayye, sakkāyasamudayo vutto bhagavatā”ti?

mn44:3.2
3.3

“Yāyaṁ, āvuso visākha, taṇhā ponobbhavikā nandīrāgasahagatā tatratatrābhinandinī, seyyathidaṁ—

mn44:3.3
3.4

kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā;

mn44:3.4
3.5

ayaṁ kho, āvuso visākha, sakkāyasamudayo vutto bhagavatā”ti.

mn44:3.5
4.1

“‘Sakkāyanirodho sakkāyanirodho’ti, ayye, vuccati.

mn44:4.1
4.2

Katamo nu kho, ayye, sakkāyanirodho vutto bhagavatā”ti?

mn44:4.2
4.3

“Yo kho, āvuso visākha, tassāyeva taṇhāya asesavirāganirodho cāgo paṭinissaggo mutti anālayo;

mn44:4.3
4.4

ayaṁ kho, āvuso visākha, sakkāyanirodho vutto bhagavatā”ti.

mn44:4.4
5.1

“‘Sakkāyanirodhagāminī paṭipadā sakkāyanirodhagāminī paṭipadā’ti, ayye, vuccati.

mn44:5.1
5.2

Katamā nu kho, ayye, sakkāyanirodhagāminī paṭipadā vuttā bhagavatā”ti?

mn44:5.2
5.3

“Ayameva kho, āvuso visākha, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo sakkāyanirodhagāminī paṭipadā vuttā bhagavatā, seyyathidaṁ—

mn44:5.3
5.4

sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhī”ti.

mn44:5.4
6.1

“Taññeva nu kho, ayye, upādānaṁ te pañcupādānakkhandhā udāhu aññatra pañcahupādānakkhandhehi upādānan”ti?

mn44:6.1
6.2

“Na kho, āvuso visākha, taññeva upādānaṁ te pañcupādānakkhandhā, nāpi aññatra pañcahupādānakkhandhehi upādānaṁ.

mn44:6.2
6.3

Yo kho, āvuso visākha, pañcasu upādānakkhandhesu chandarāgo taṁ tattha upādānan”ti.

mn44:6.3
7.1

“Kathaṁ panāyye, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti?

mn44:7.1
7.2

“Idhāvuso visākha, assutavā puthujjano, ariyānaṁ adassāvī ariyadhammassa akovido ariyadhamme avinīto, sappurisānaṁ adassāvī sappurisadhammassa akovido sappurisadhamme avinīto,

mn44:7.2
7.3

rūpaṁ attato samanupassati, rūpavantaṁ vā attānaṁ, attani vā rūpaṁ, rūpasmiṁ vā attānaṁ.

mn44:7.3
7.4

Vedanaṁ …pe…

mn44:7.4
7.5

saññaṁ …

mn44:7.5
7.6

saṅkhāre …

mn44:7.6
7.7

viññāṇaṁ attato samanupassati, viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, attani vā viññāṇaṁ, viññāṇasmiṁ vā attānaṁ.

mn44:7.7
7.8

Evaṁ kho, āvuso visākha, sakkāyadiṭṭhi hotī”ti.

mn44:7.8
8.1

“Kathaṁ panāyye, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti?

mn44:8.1
8.2

“Idhāvuso visākha, sutavā ariyasāvako, ariyānaṁ dassāvī ariyadhammassa kovido ariyadhamme suvinīto, sappurisānaṁ dassāvī sappurisadhammassa kovido sappurisadhamme suvinīto,

mn44:8.2
8.3

na rūpaṁ attato samanupassati, na rūpavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā rūpaṁ, na rūpasmiṁ vā attānaṁ.

mn44:8.3
8.4

Na vedanaṁ …pe…

mn44:8.4
8.5

na saññaṁ …

mn44:8.5
8.6

na saṅkhāre …pe…

mn44:8.6
8.7

na viññāṇaṁ attato samanupassati, na viññāṇavantaṁ vā attānaṁ, na attani vā viññāṇaṁ, na viññāṇasmiṁ vā attānaṁ.

mn44:8.7
8.8

Evaṁ kho, āvuso visākha, sakkāyadiṭṭhi na hotī”ti.

mn44:8.8
9.1

“Katamo panāyye, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo”ti?

mn44:9.1
9.2

“Ayameva kho, āvuso visākha, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṁ—

mn44:9.2
9.3

sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhī”ti.

mn44:9.3
10.1

“Ariyo panāyye, aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhato udāhu asaṅkhato”ti?

mn44:10.1
10.2

“Ariyo kho, āvuso visākha, aṭṭhaṅgiko maggo saṅkhato”ti.

mn44:10.2
11.1

“Ariyena nu kho, ayye, aṭṭhaṅgikena maggena tayo khandhā saṅgahitā udāhu tīhi khandhehi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅgahito”ti?

mn44:11.1
11.2

“Na kho, āvuso visākha, ariyena aṭṭhaṅgikena maggena tayo khandhā saṅgahitā; tīhi ca kho, āvuso visākha, khandhehi ariyo aṭṭhaṅgiko maggo saṅgahito.

mn44:11.2
11.3

Yā cāvuso visākha, sammāvācā yo ca sammākammanto yo ca sammāājīvo ime dhammā sīlakkhandhe saṅgahitā.

mn44:11.3
11.4

Yo ca sammāvāyāmo yā ca sammāsati yo ca sammāsamādhi ime dhammā samādhikkhandhe saṅgahitā.

mn44:11.4
11.5

Yā ca sammādiṭṭhi yo ca sammāsaṅkappo, ime dhammā paññākkhandhe saṅgahitā”ti.

mn44:11.5
12.1

“Katamo panāyye, samādhi, katame dhammā samādhinimittā, katame dhammā samādhiparikkhārā, katamā samādhibhāvanā”ti?

mn44:12.1
12.2

“Yā kho, āvuso visākha, cittassa ekaggatā ayaṁ samādhi;

mn44:12.2
12.3

cattāro satipaṭṭhānā samādhinimittā;

mn44:12.3
12.4

cattāro sammappadhānā samādhiparikkhārā.

mn44:12.4
12.5

Yā tesaṁyeva dhammānaṁ āsevanā bhāvanā bahulīkammaṁ, ayaṁ ettha samādhibhāvanā”ti.

mn44:12.5
13.1

“Kati panāyye, saṅkhārā”ti?

mn44:13.1
13.2

“Tayome, āvuso visākha, saṅkhārā—

mn44:13.2
13.3

kāyasaṅkhāro, vacīsaṅkhāro, cittasaṅkhāro”ti.

mn44:13.3
14.1

“Katamo panāyye, kāyasaṅkhāro, katamo vacīsaṅkhāro, katamo cittasaṅkhāro”ti?

mn44:14.1
14.2

“Assāsapassāsā kho, āvuso visākha, kāyasaṅkhāro, vitakkavicārā vacīsaṅkhāro, saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti.

mn44:14.2
15.1

“Kasmā panāyye, assāsapassāsā kāyasaṅkhāro, kasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro, kasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti?

mn44:15.1
15.2

“Assāsapassāsā kho, āvuso visākha, kāyikā ete dhammā kāyappaṭibaddhā, tasmā assāsapassāsā kāyasaṅkhāro.

mn44:15.2
15.3

Pubbe kho, āvuso visākha, vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṁ bhindati, tasmā vitakkavicārā vacīsaṅkhāro.

mn44:15.3
15.4

Saññā ca vedanā ca cetasikā ete dhammā cittappaṭibaddhā, tasmā saññā ca vedanā ca cittasaṅkhāro”ti.

mn44:15.4
16.1

“Kathaṁ panāyye, saññāvedayitanirodhasamāpatti hotī”ti?

mn44:16.1
16.2

“Na kho, āvuso visākha, saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjantassa bhikkhuno evaṁ hoti:

mn44:16.2
16.3

‘ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjissan’ti vā, ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjāmī’ti vā, ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhaṁ samāpanno’ti vā.

mn44:16.3
16.4

Atha khvāssa pubbeva tathā cittaṁ bhāvitaṁ hoti yaṁ taṁ tathattāya upanetī”ti.

mn44:16.4
17.1

“Saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjantassa panāyye, bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṁ nirujjhanti—yadi vā kāyasaṅkhāro, yadi vā vacīsaṅkhāro, yadi vā cittasaṅkhāro”ti?

mn44:17.1
17.2

“Saññāvedayitanirodhaṁ samāpajjantassa kho, āvuso visākha, bhikkhuno paṭhamaṁ nirujjhati vacīsaṅkhāro, tato kāyasaṅkhāro, tato cittasaṅkhāro”ti.

mn44:17.2
18.1

“Kathaṁ panāyye, saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhānaṁ hotī”ti?

mn44:18.1
18.2

“Na kho, āvuso visākha, saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa bhikkhuno evaṁ hoti:

mn44:18.2
18.3

‘ahaṁ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahissan’ti vā, ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahāmī’ti vā, ‘ahaṁ saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhito’ti vā.

mn44:18.3
18.4

Atha khvāssa pubbeva tathā cittaṁ bhāvitaṁ hoti yaṁ taṁ tathattāya upanetī”ti.

mn44:18.4
19.1

“Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa panāyye, bhikkhuno katame dhammā paṭhamaṁ uppajjanti—yadi vā kāyasaṅkhāro, yadi vā vacīsaṅkhāro, yadi vā cittasaṅkhāro”ti?

mn44:19.1
19.2

“Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhahantassa kho, āvuso visākha, bhikkhuno paṭhamaṁ uppajjati cittasaṅkhāro, tato kāyasaṅkhāro, tato vacīsaṅkhāro”ti.

mn44:19.2
20.1

“Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṁ panāyye, bhikkhuṁ kati phassā phusantī”ti?

mn44:20.1
20.2

“Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitaṁ kho, āvuso visākha, bhikkhuṁ tayo phassā phusanti—suññato phasso, animitto phasso, appaṇihito phasso”ti.

mn44:20.2
21.1

“Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa panāyye, bhikkhuno kiṁninnaṁ cittaṁ hoti kiṁpoṇaṁ kiṁpabbhāran”ti?

mn44:21.1
21.2

“Saññāvedayitanirodhasamāpattiyā vuṭṭhitassa kho, āvuso visākha, bhikkhuno vivekaninnaṁ cittaṁ hoti, vivekapoṇaṁ vivekapabbhāran”ti.

mn44:21.2
22.1

“Kati panāyye, vedanā”ti?

mn44:22.1
22.2

“Tisso kho imā, āvuso visākha, vedanā—

mn44:22.2
22.3

sukhā vedanā, dukkhā vedanā, adukkhamasukhā vedanā”ti.

mn44:22.3
23.1

“Katamā panāyye, sukhā vedanā, katamā dukkhā vedanā, katamā adukkhamasukhā vedanā”ti?

mn44:23.1
23.2

“Yaṁ kho, āvuso visākha, kāyikaṁ vā cetasikaṁ vā sukhaṁ sātaṁ vedayitaṁ—

mn44:23.2
23.3

ayaṁ sukhā vedanā.

mn44:23.3
23.4

Yaṁ kho, āvuso visākha, kāyikaṁ vā cetasikaṁ vā dukkhaṁ asātaṁ vedayitaṁ—

mn44:23.4
23.5

ayaṁ dukkhā vedanā.

mn44:23.5
23.6

Yaṁ kho, āvuso visākha, kāyikaṁ vā cetasikaṁ vā neva sātaṁ nāsātaṁ vedayitaṁ—

mn44:23.6
23.7

ayaṁ adukkhamasukhā vedanā”ti.

mn44:23.7
24.1

“Sukhā panāyye, vedanā kiṁsukhā kiṁdukkhā, dukkhā vedanā kiṁsukhā kiṁdukkhā, adukkhamasukhā vedanā kiṁsukhā kiṁdukkhā”ti?

mn44:24.1
24.2

“Sukhā kho, āvuso visākha, vedanā ṭhitisukhā vipariṇāmadukkhā;

mn44:24.2
24.3

dukkhā vedanā ṭhitidukkhā vipariṇāmasukhā;

mn44:24.3
24.4

adukkhamasukhā vedanā ñāṇasukhā aññāṇadukkhā”ti.

mn44:24.4
25.1

“Sukhāya panāyye, vedanāya kiṁ anusayo anuseti, dukkhāya vedanāya kiṁ anusayo anuseti, adukkhamasukhāya vedanāya kiṁ anusayo anusetī”ti?

mn44:25.1
25.2

“Sukhāya kho, āvuso visākha, vedanāya rāgānusayo anuseti, dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anuseti, adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetī”ti.

mn44:25.2
26.1

“Sabbāya nu kho, ayye, sukhāya vedanāya rāgānusayo anuseti, sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anuseti, sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetī”ti?

mn44:26.1
26.2

“Na kho, āvuso visākha, sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo anuseti, na sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo anuseti, na sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo anusetī”ti.

mn44:26.2
27.1

“Sukhāya panāyye, vedanāya kiṁ pahātabbaṁ, dukkhāya vedanāya kiṁ pahātabbaṁ, adukkhamasukhāya vedanāya kiṁ pahātabban”ti?

mn44:27.1
27.2

“Sukhāya kho, āvuso visākha, vedanāya rāgānusayo pahātabbo, dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo, adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabbo”ti.

mn44:27.2
28.1

“Sabbāya nu kho, ayye, sukhāya vedanāya rāgānusayo pahātabbo, sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo, sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabbo”ti?

mn44:28.1
28.2

“Na kho, āvuso visākha, sabbāya sukhāya vedanāya rāgānusayo pahātabbo, na sabbāya dukkhāya vedanāya paṭighānusayo pahātabbo, na sabbāya adukkhamasukhāya vedanāya avijjānusayo pahātabbo.

mn44:28.2
28.3

Idhāvuso visākha, bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ pītisukhaṁ paṭhamaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.

mn44:28.3
28.4

Rāgaṁ tena pajahati, na tattha rāgānusayo anuseti.

mn44:28.4
28.5

Idhāvuso visākha, bhikkhu iti paṭisañcikkhati:

mn44:28.5
28.6

‘kudāssu nāmāhaṁ tadāyatanaṁ upasampajja viharissāmi yadariyā etarahi āyatanaṁ upasampajja viharantī’ti?

mn44:28.6
28.7

Iti anuttaresu vimokkhesu pihaṁ upaṭṭhāpayato uppajjati pihāppaccayā domanassaṁ.

mn44:28.7
28.8

Paṭighaṁ tena pajahati, na tattha paṭighānusayo anuseti.

mn44:28.8
28.9

Idhāvuso visākha, bhikkhu sukhassa ca pahānā, dukkhassa ca pahānā, pubbeva somanassadomanassānaṁ atthaṅgamā, adukkhamasukhaṁ upekkhāsatipārisuddhiṁ catutthaṁ jhānaṁ upasampajja viharati.

mn44:28.9
28.10

Avijjaṁ tena pajahati, na tattha avijjānusayo anusetī”ti.

mn44:28.10
29.1

“Sukhāya panāyye, vedanāya kiṁ paṭibhāgo”ti?

mn44:29.1
29.2

“Sukhāya kho, āvuso visākha, vedanāya dukkhā vedanā paṭibhāgo”ti.

mn44:29.2
29.3

“Dukkhāya pannāyye, vedanāya kiṁ paṭibhāgo”ti?

mn44:29.3
29.4

“Dukkhāya kho, āvuso visākha, vedanāya sukhā vedanā paṭibhāgo”ti.

mn44:29.4
29.5

“Adukkhamasukhāya panāyye, vedanāya kiṁ paṭibhāgo”ti?

mn44:29.5
29.6

“Adukkhamasukhāya kho, āvuso visākha, vedanāya avijjā paṭibhāgo”ti.

mn44:29.6
29.7

“Avijjāya panāyye, kiṁ paṭibhāgo”ti?

mn44:29.7