上座部佛教

中部第 56 经

Upālisutta · Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500

完整原文 · 原生段落SuttaCentral MN56

完整巴利原文 · 稳定分页 当前仅加载第 3 阅读页;保留 Bilara 原生段落标识,每页最多 120 段。

21.20
21.21

upālissa gahapatissa sāvakattaṁ upagaccheyyā”ti.

mn56:21.21
21.22

“Handa cāhaṁ, tapassi, gacchāmi yāva cāhaṁ sāmaṁyeva jānāmi yadi vā upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato yadi vā no”ti.

mn56:21.22
22.1

Atha kho nigaṇṭho nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ yena upālissa gahapatissa nivesanaṁ tenupasaṅkami.

mn56:22.1
22.2

Addasā kho dovāriko nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ dūratova āgacchantaṁ.

mn56:22.2
22.3

Disvāna nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca:

mn56:22.3
22.4

“tiṭṭha, bhante, mā pāvisi.

mn56:22.4
22.5

Ajjatagge upāli gahapati samaṇassa gotamassa sāvakattaṁ upagato.

mn56:22.5
22.6

Āvaṭaṁ dvāraṁ nigaṇṭhānaṁ nigaṇṭhīnaṁ, anāvaṭaṁ dvāraṁ bhagavato bhikkhūnaṁ bhikkhunīnaṁ upāsakānaṁ upāsikānaṁ.

mn56:22.6
22.7

Sace te, bhante, piṇḍakena attho, ettheva tiṭṭha, ettheva te āharissantī”ti.

mn56:22.7
22.8

“Tena hi, samma dovārika, yena upāli gahapati tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā upāliṁ gahapatiṁ evaṁ vadehi:

mn56:22.8
22.9

‘nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ bahidvārakoṭṭhake ṭhito;

mn56:22.9
22.10

so te dassanakāmo’”ti.

mn56:22.10
22.11

“Evaṁ, bhante”ti kho dovāriko nigaṇṭhassa nāṭaputtassa paṭissutvā yena upāli gahapati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā upāliṁ gahapatiṁ etadavoca:

mn56:22.11
22.12

“nigaṇṭho, bhante, nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ bahidvārakoṭṭhake ṭhito;

mn56:22.12
22.13

so te dassanakāmo”ti.

mn56:22.13
22.14

“Tena hi, samma dovārika, majjhimāya dvārasālāya āsanāni paññapehī”ti.

mn56:22.14
22.15

“Evaṁ, bhante”ti kho dovāriko upālissa gahapatissa paṭissutvā majjhimāya dvārasālāya āsanāni paññapetvā yena upāli gahapati tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā upāliṁ gahapatiṁ etadavoca:

mn56:22.15
22.16

“paññattāni kho, bhante, majjhimāya dvārasālāya āsanāni.

mn56:22.16
22.17

Yassadāni kālaṁ maññasī”ti.

mn56:22.17
23.1

Atha kho upāli gahapati yena majjhimā dvārasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā yaṁ tattha āsanaṁ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca tattha sāmaṁ nisīditvā dovārikaṁ āmantesi:

mn56:23.1
23.2

“tena hi, samma dovārika, yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ evaṁ vadehi:

mn56:23.2
23.3

‘upāli, bhante, gahapati evamāha—

mn56:23.3
23.4

pavisa kira, bhante, sace ākaṅkhasī’”ti.

mn56:23.4
23.5

“Evaṁ, bhante”ti kho dovāriko upālissa gahapatissa paṭissutvā yena nigaṇṭho nāṭaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca:

mn56:23.5
23.6

“upāli, bhante, gahapati evamāha:

mn56:23.6
23.7

‘pavisa kira, bhante, sace ākaṅkhasī’”ti.

mn56:23.7
23.8

Atha kho nigaṇṭho nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṁ yena majjhimā dvārasālā tenupasaṅkami.

mn56:23.8
24.1

Atha kho upāli gahapati—

mn56:24.1
24.2

yaṁ sudaṁ pubbe yato passati nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ dūratova āgacchantaṁ disvāna tato paccuggantvā yaṁ tattha āsanaṁ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca taṁ uttarāsaṅgena sammajjitvā pariggahetvā nisīdāpeti so—

mn56:24.2
24.3

dāni yaṁ tattha āsanaṁ aggañca seṭṭhañca uttamañca paṇītañca tattha sāmaṁ nisīditvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca:

mn56:24.3
24.4

“saṁvijjanti kho, bhante, āsanāni;

mn56:24.4
24.5

sace ākaṅkhasi, nisīdā”ti.

mn56:24.5
25.1

Evaṁ vutte, nigaṇṭho nāṭaputto upāliṁ gahapatiṁ etadavoca:

mn56:25.1
25.2

“ummattosi tvaṁ, gahapati, dattosi tvaṁ, gahapati.

mn56:25.2
25.3

‘Gacchāmahaṁ, bhante, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropessāmī’ti gantvā mahatāsi vādasaṅghāṭena paṭimukko āgato.

mn56:25.3
25.4

Seyyathāpi, gahapati, puriso aṇḍahārako gantvā ubbhatehi aṇḍehi āgaccheyya, seyyathā vā pana gahapati puriso akkhikahārako gantvā ubbhatehi akkhīhi āgaccheyya;

mn56:25.4
25.5

evameva kho tvaṁ, gahapati, ‘gacchāmahaṁ, bhante, samaṇassa gotamassa vādaṁ āropessāmī’ti gantvā mahatāsi vādasaṅghāṭena paṭimukko āgato.

mn56:25.5
25.6

Āvaṭṭosi kho tvaṁ, gahapati, samaṇena gotamena āvaṭṭaniyā māyāyā”ti.

mn56:25.6
26.1

“Bhaddikā, bhante, āvaṭṭanī māyā;

mn56:26.1
26.2

kalyāṇī, bhante, āvaṭṭanī māyā;

mn56:26.2
26.3

piyā me, bhante, ñātisālohitā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; piyānampi me assa ñātisālohitānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya;

mn56:26.3
26.4

sabbe cepi, bhante, khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; sabbesānampissa khattiyānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya; sabbe cepi, bhante, brāhmaṇā …pe… vessā …pe… suddā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; sabbesānampissa suddānaṁ dīgharattaṁ hitāya sukhāya;

mn56:26.4
26.5

sadevako cepi, bhante, loko samārako sabrahmako sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṁ; sadevakassapissa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṁ hitāya sukhāyāti.

mn56:26.5
26.6

Tena hi, bhante, upamaṁ te karissāmi.

mn56:26.6
26.7

Upamāyapidhekacce viññū purisā bhāsitassa atthaṁ ājānanti.

mn56:26.7
27.1

Bhūtapubbaṁ, bhante, aññatarassa brāhmaṇassa jiṇṇassa vuḍḍhassa mahallakassa daharā māṇavikā pajāpatī ahosi gabbhinī upavijaññā.

mn56:27.1
27.2

Atha kho, bhante, sā māṇavikā taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca,

mn56:27.2
27.3

‘gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānehi, yo me kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti.

mn56:27.3
27.4

Evaṁ vutte, so brāhmaṇo taṁ māṇavikaṁ etadavoca:

mn56:27.4
27.5

‘āgamehi tāva, bhoti, yāva vijāyati.

mn56:27.5
27.6

Sace tvaṁ, bhoti, kumārakaṁ vijāyissasi, tassā te ahaṁ āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānessāmi, yo te kumārakassa kīḷāpanako bhavissati.

mn56:27.6
27.7

Sace pana tvaṁ, bhoti, kumārikaṁ vijāyissasi, tassā te ahaṁ āpaṇā makkaṭacchāpikaṁ kiṇitvā ānessāmi, yā te kumārikāya kīḷāpanikā bhavissatī’ti.

mn56:27.7
27.8

Dutiyampi kho, bhante, sā māṇavikā …pe…

mn56:27.8
27.9

tatiyampi kho, bhante, sā māṇavikā taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca:

mn56:27.9
27.10

‘gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānehi, yo me kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti.

mn56:27.10
27.11

Atha kho, bhante, so brāhmaṇo tassā māṇavikāya sāratto paṭibaddhacitto āpaṇā makkaṭacchāpakaṁ kiṇitvā ānetvā taṁ māṇavikaṁ etadavoca:

mn56:27.11
27.12

‘ayaṁ te, bhoti, āpaṇā makkaṭacchāpako kiṇitvā ānīto, yo te kumārakassa kīḷāpanako bhavissatī’ti.

mn56:27.12
27.13

Evaṁ vutte, bhante, sā māṇavikā taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca:

mn56:27.13
27.14

‘gaccha tvaṁ, brāhmaṇa, imaṁ makkaṭacchāpakaṁ ādāya yena rattapāṇi rajakaputto tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā rattapāṇiṁ rajakaputtaṁ evaṁ vadehi—

mn56:27.14
27.15

icchāmahaṁ, samma rattapāṇi, imaṁ makkaṭacchāpakaṁ pītāvalepanaṁ nāma raṅgajātaṁ rajitaṁ ākoṭitapaccākoṭitaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti.

mn56:27.15
27.16

Atha kho, bhante, so brāhmaṇo tassā māṇavikāya sāratto paṭibaddhacitto taṁ makkaṭacchāpakaṁ ādāya yena rattapāṇi rajakaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rattapāṇiṁ rajakaputtaṁ etadavoca:

mn56:27.16
27.17

‘icchāmahaṁ, samma rattapāṇi, imaṁ makkaṭacchāpakaṁ pītāvalepanaṁ nāma raṅgajātaṁ rajitaṁ ākoṭitapaccākoṭitaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti.

mn56:27.17
27.18

Evaṁ vutte, bhante, rattapāṇi rajakaputto taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca:

mn56:27.18
27.19

‘ayaṁ kho te, bhante, makkaṭacchāpako raṅgakkhamo hi kho, no ākoṭanakkhamo, no vimajjanakkhamo’ti.

mn56:27.19
27.20

Evameva kho, bhante, bālānaṁ nigaṇṭhānaṁ vādo raṅgakkhamo hi kho bālānaṁ no paṇḍitānaṁ, no anuyogakkhamo, no vimajjanakkhamo.

mn56:27.20
27.21

Atha kho, bhante, so brāhmaṇo aparena samayena navaṁ dussayugaṁ ādāya yena rattapāṇi rajakaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā rattapāṇiṁ rajakaputtaṁ etadavoca:

mn56:27.21
27.22

‘icchāmahaṁ, samma rattapāṇi, imaṁ navaṁ dussayugaṁ pītāvalepanaṁ nāma raṅgajātaṁ rajitaṁ ākoṭitapaccākoṭitaṁ ubhatobhāgavimaṭṭhan’ti.

mn56:27.22
27.23

Evaṁ vutte, bhante, rattapāṇi rajakaputto taṁ brāhmaṇaṁ etadavoca:

mn56:27.23
27.24

‘idaṁ kho te, bhante, navaṁ dussayugaṁ raṅgakkhamañceva ākoṭanakkhamañca vimajjanakkhamañcā’ti.

mn56:27.24
27.25

Evameva kho, bhante, tassa bhagavato vādo arahato sammāsambuddhassa raṅgakkhamo ceva paṇḍitānaṁ no bālānaṁ, anuyogakkhamo ca vimajjanakkhamo cā”ti.

mn56:27.25
28.1

“Sarājikā kho, gahapati, parisā evaṁ jānāti:

mn56:28.1
28.2

‘upāli gahapati nigaṇṭhassa nāṭaputtassa sāvako’ti.

mn56:28.2
28.3

Kassa taṁ, gahapati, sāvakaṁ dhāremā”ti?

mn56:28.3
29.1

Evaṁ vutte, upāli gahapati uṭṭhāyāsanā ekaṁsaṁ uttarāsaṅgaṁ karitvā yena bhagavā tenañjaliṁ paṇāmetvā nigaṇṭhaṁ nāṭaputtaṁ etadavoca:

mn56:29.1
29.2

“tena hi, bhante, suṇohi yassāhaṁ sāvako”ti:

mn56:29.2
29.3

“Dhīrassa vigatamohassa,

mn56:29.3
29.4

Pabhinnakhīlassa vijitavijayassa;

mn56:29.4
29.5

Anīghassa susamacittassa,

mn56:29.5
29.6

Vuddhasīlassa sādhupaññassa;

mn56:29.6
29.7

Vesamantarassa vimalassa,

mn56:29.7
29.8

Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

mn56:29.8
29.9

Akathaṅkathissa tusitassa,

mn56:29.9
29.10

Vantalokāmisassa muditassa;

mn56:29.10
29.11

Katasamaṇassa manujassa,

mn56:29.11
29.12

Antimasārīrassa narassa;

mn56:29.12
29.13

Anopamassa virajassa,

mn56:29.13
29.14

Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

mn56:29.14
29.15

Asaṁsayassa kusalassa,

mn56:29.15
29.16

Venayikassa sārathivarassa;

mn56:29.16
29.17

Anuttarassa ruciradhammassa,

mn56:29.17
29.18

Nikkaṅkhassa pabhāsakassa;

mn56:29.18
29.19

Mānacchidassa vīrassa,

mn56:29.19
29.20

Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

mn56:29.20
29.21

Nisabhassa appameyyassa,

mn56:29.21
29.22

Gambhīrassa monapattassa;

mn56:29.22
29.23

Khemaṅkarassa vedassa,

mn56:29.23
29.24

Dhammaṭṭhassa saṁvutattassa;

mn56:29.24
29.25

Saṅgātigassa muttassa,

mn56:29.25
29.26

Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

mn56:29.26
29.27

Nāgassa pantasenassa,

mn56:29.27
29.28

Khīṇasaṁyojanassa muttassa;

mn56:29.28
29.29

Paṭimantakassa dhonassa,

mn56:29.29
29.30

Pannadhajassa vītarāgassa;

mn56:29.30
29.31

Dantassa nippapañcassa,

mn56:29.31
29.32

Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

mn56:29.32
29.33

Isisattamassa akuhassa,

mn56:29.33
29.34

Tevijjassa brahmapattassa;

mn56:29.34
29.35

Nhātakassa padakassa,

mn56:29.35
29.36

Passaddhassa viditavedassa;

mn56:29.36
29.37

Purindadassa sakkassa,

mn56:29.37
29.38

Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

mn56:29.38
29.39

Ariyassa bhāvitattassa,

mn56:29.39
29.40

Pattipattassa veyyākaraṇassa;

mn56:29.40
29.41

Satimato vipassissa,

mn56:29.41
29.42

Anabhinatassa no apanatassa;

mn56:29.42
29.43

Anejassa vasippattassa,

mn56:29.43
29.44

Bhagavato tassa sāvakohamasmi.

mn56:29.44
29.45

Samuggatassa jhāyissa,

mn56:29.45
29.46

Ananugatantarassa suddhassa;

mn56:29.46