上座部佛教

中部第 137 经

Saḷāyatanavibhaṅgasutta · Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500

完整原文 · 原生段落SuttaCentral MN137

完整巴利原文 · 稳定分页 当前仅加载第 2 阅读页;保留 Bilara 原生段落标识,每页最多 120 段。

16.6

Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti.

mn137:16.6
16.7

Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma, yā cha gehasitā upekkhā tā pajahatha tā samatikkamatha.

mn137:16.7
16.8

Evametāsaṁ pahānaṁ hoti, evametāsaṁ samatikkamo hoti.

mn137:16.8
16.9

Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha.

mn137:16.9
16.10

Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti.

mn137:16.10
16.11

Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha.

mn137:16.11
16.12

Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti.

mn137:16.12
17.1

Atthi, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā, atthi upekkhā ekattā ekattasitā.

mn137:17.1
18.1

Katamā ca, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā?

mn137:18.1
18.2

Atthi, bhikkhave, upekkhā rūpesu, atthi saddesu, atthi gandhesu, atthi rasesu, atthi phoṭṭhabbesu—

mn137:18.2
18.3

ayaṁ, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā.

mn137:18.3
19.1

Katamā ca, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā?

mn137:19.1
19.2

Atthi, bhikkhave, upekkhā ākāsānañcāyatananissitā, atthi viññāṇañcāyatananissitā, atthi ākiñcaññāyatananissitā, atthi nevasaññānāsaññāyatananissitā—

mn137:19.2
19.3

ayaṁ, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā.

mn137:19.3
20.1

Tatra, bhikkhave, yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā taṁ nissāya taṁ āgamma yāyaṁ upekkhā nānattā nānattasitā taṁ pajahatha, taṁ samatikkamatha.

mn137:20.1
20.2

Evametissā pahānaṁ hoti, evametissā samatikkamo hoti.

mn137:20.2
20.3

Atammayataṁ, bhikkhave, nissāya atammayataṁ āgamma yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā taṁ pajahatha, taṁ samatikkamatha.

mn137:20.3
20.4

Evametissā pahānaṁ hoti, evametissā samatikkamo hoti.

mn137:20.4
20.5

‘Tatra idaṁ nissāya idaṁ pajahathā’ti—

mn137:20.5
20.6

iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

mn137:20.6
21.1

‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti—

mn137:21.1
21.2

iti kho panetaṁ vuttaṁ;

mn137:21.2
21.3

kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

mn137:21.3
22.1

Idha, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya:

mn137:22.1
22.2

‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti.

mn137:22.2
22.3

Tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti.

mn137:22.3
22.4

Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṁ paṭisaṁvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno.

mn137:22.4
22.5

Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ satipaṭṭhānaṁ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.

mn137:22.5
23.1

Puna caparaṁ, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya:

mn137:23.1
23.2

‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti.

mn137:23.2
23.3

Tassa ekacce sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti;

mn137:23.3
23.4

ekacce sāvakā sussūsanti, sotaṁ odahanti, aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti.

mn137:23.4
23.5

Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṁ paṭisaṁvedeti;

mn137:23.5
23.6

na ca attamano hoti, na ca attamanataṁ paṭisaṁvedeti.

mn137:23.6
23.7

Anattamanatā ca attamanatā ca—

mn137:23.7
23.8

tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno.

mn137:23.8
23.9

Idaṁ vuccati, bhikkhave, dutiyaṁ satipaṭṭhānaṁ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.

mn137:23.9
24.1

Puna caparaṁ, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya:

mn137:24.1
24.2

‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti.

mn137:24.2
24.3

Tassa sāvakā sussūsanti, sotaṁ odahanti, aññācittaṁ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti.

mn137:24.3
24.4

Tatra, bhikkhave, tathāgato attamano ceva hoti, attamanatañca paṭisaṁvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno.

mn137:24.4
24.5

Idaṁ vuccati, bhikkhave, tatiyaṁ satipaṭṭhānaṁ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.

mn137:24.5
24.6

‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti—

mn137:24.6
24.7

iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

mn137:24.7
25.1

‘So vuccati yoggācariyānaṁ anuttaro purisadammasārathī’ti—

mn137:25.1
25.2

iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

mn137:25.2
25.3

Hatthidamakena, bhikkhave, hatthidammo sārito ekaṁyeva disaṁ dhāvati—

mn137:25.3
25.4

puratthimaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā dakkhiṇaṁ vā.

mn137:25.4
26.1

Assadamakena, bhikkhave, assadammo sārito ekaññeva disaṁ dhāvati—

mn137:26.1
26.2

puratthimaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā dakkhiṇaṁ vā.

mn137:26.2
26.3

Godamakena, bhikkhave, godammo sārito ekaññeva disaṁ dhāvati—

mn137:26.3
26.4

puratthimaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā dakkhiṇaṁ vā.

mn137:26.4
26.5

Tathāgatena hi, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito aṭṭha disā vidhāvati.

mn137:26.5
27.1

Rūpī rūpāni passati—

mn137:27.1
27.2

ayaṁ ekā disā;

mn137:27.2
27.3

ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati—

mn137:27.3
27.4

ayaṁ dutiyā disā;

mn137:27.4
27.5

subhantveva adhimutto hoti—

mn137:27.5
27.6

ayaṁ tatiyā disā;

mn137:27.6
27.7

sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati—

mn137:27.7
27.8

ayaṁ catutthī disā;

mn137:27.8
27.9

sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati—

mn137:27.9
27.10

ayaṁ pañcamī disā;

mn137:27.10
27.11

sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati—

mn137:27.11
27.12

ayaṁ chaṭṭhī disā;

mn137:27.12
27.13

sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati—

mn137:27.13
27.14

ayaṁ sattamī disā;

mn137:27.14
27.15

sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati—

mn137:27.15
27.16

ayaṁ aṭṭhamī disā.

mn137:27.16
27.17

Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito imā aṭṭha disā vidhāvati.

mn137:27.17
28.1

So vuccati: ‘yoggācariyānaṁ anuttaro purisadammasārathī’ti—

mn137:28.1
28.2

iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti.

mn137:28.2
28.3

Idamavoca bhagavā.

mn137:28.3
28.4

Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.

mn137:28.4
28.5

Saḷāyatanavibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ.

mn137:28.5