中部第 137 经

Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti.

Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma, yā cha gehasitā upekkhā tā pajahatha tā samatikkamatha.

Evametāsaṁ pahānaṁ hoti, evametāsaṁ samatikkamo hoti.

Tatra, bhikkhave, yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni nissāya tāni āgamma yāni cha nekkhammasitāni domanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha.

Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti.

Tatra, bhikkhave, yā cha nekkhammasitā upekkhā tā nissāya tā āgamma yāni cha nekkhammasitāni somanassāni tāni pajahatha, tāni samatikkamatha.

Evametesaṁ pahānaṁ hoti, evametesaṁ samatikkamo hoti.

Atthi, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā, atthi upekkhā ekattā ekattasitā.

Katamā ca, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā?

Atthi, bhikkhave, upekkhā rūpesu, atthi saddesu, atthi gandhesu, atthi rasesu, atthi phoṭṭhabbesu—

ayaṁ, bhikkhave, upekkhā nānattā nānattasitā.

Katamā ca, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā?

Atthi, bhikkhave, upekkhā ākāsānañcāyatananissitā, atthi viññāṇañcāyatananissitā, atthi ākiñcaññāyatananissitā, atthi nevasaññānāsaññāyatananissitā—

ayaṁ, bhikkhave, upekkhā ekattā ekattasitā.

Tatra, bhikkhave, yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā taṁ nissāya taṁ āgamma yāyaṁ upekkhā nānattā nānattasitā taṁ pajahatha, taṁ samatikkamatha.

Evametissā pahānaṁ hoti, evametissā samatikkamo hoti.

Atammayataṁ, bhikkhave, nissāya atammayataṁ āgamma yāyaṁ upekkhā ekattā ekattasitā taṁ pajahatha, taṁ samatikkamatha.

Evametissā pahānaṁ hoti, evametissā samatikkamo hoti.

‘Tatra idaṁ nissāya idaṁ pajahathā’ti—

iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti—

iti kho panetaṁ vuttaṁ;

kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

Idha, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya:

‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti.

Tassa sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti.

Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṁ paṭisaṁvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno.

Idaṁ, bhikkhave, paṭhamaṁ satipaṭṭhānaṁ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya:

‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti.

Tassa ekacce sāvakā na sussūsanti, na sotaṁ odahanti, na aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, vokkamma ca satthusāsanā vattanti;

ekacce sāvakā sussūsanti, sotaṁ odahanti, aññā cittaṁ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti.

Tatra, bhikkhave, tathāgato na ceva anattamano hoti, na ca anattamanataṁ paṭisaṁvedeti;

na ca attamano hoti, na ca attamanataṁ paṭisaṁvedeti.

Anattamanatā ca attamanatā ca—

tadubhayaṁ abhinivajjetvā upekkhako viharati sato sampajāno.

Idaṁ vuccati, bhikkhave, dutiyaṁ satipaṭṭhānaṁ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.

Puna caparaṁ, bhikkhave, satthā sāvakānaṁ dhammaṁ deseti anukampako hitesī anukampaṁ upādāya:

‘idaṁ vo hitāya, idaṁ vo sukhāyā’ti.

Tassa sāvakā sussūsanti, sotaṁ odahanti, aññācittaṁ upaṭṭhapenti, na ca vokkamma satthusāsanā vattanti.

Tatra, bhikkhave, tathāgato attamano ceva hoti, attamanatañca paṭisaṁvedeti, anavassuto ca viharati sato sampajāno.

Idaṁ vuccati, bhikkhave, tatiyaṁ satipaṭṭhānaṁ yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahati.

‘Tayo satipaṭṭhānā yadariyo sevati, yadariyo sevamāno satthā gaṇamanusāsitumarahatī’ti—

iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttaṁ.

‘So vuccati yoggācariyānaṁ anuttaro purisadammasārathī’ti—

iti kho panetaṁ vuttaṁ. Kiñcetaṁ paṭicca vuttaṁ?

Hatthidamakena, bhikkhave, hatthidammo sārito ekaṁyeva disaṁ dhāvati—

puratthimaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā dakkhiṇaṁ vā.

Assadamakena, bhikkhave, assadammo sārito ekaññeva disaṁ dhāvati—

puratthimaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā dakkhiṇaṁ vā.

Godamakena, bhikkhave, godammo sārito ekaññeva disaṁ dhāvati—

puratthimaṁ vā pacchimaṁ vā uttaraṁ vā dakkhiṇaṁ vā.

Tathāgatena hi, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito aṭṭha disā vidhāvati.

Rūpī rūpāni passati—

ayaṁ ekā disā;

ajjhattaṁ arūpasaññī bahiddhā rūpāni passati—

ayaṁ dutiyā disā;

subhantveva adhimutto hoti—

ayaṁ tatiyā disā;

sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṁ upasampajja viharati—

ayaṁ catutthī disā;

sabbaso ākāsānañcāyatanaṁ samatikkamma ‘anantaṁ viññāṇan’ti viññāṇañcāyatanaṁ upasampajja viharati—

ayaṁ pañcamī disā;

sabbaso viññāṇañcāyatanaṁ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṁ upasampajja viharati—

ayaṁ chaṭṭhī disā;

sabbaso ākiñcaññāyatanaṁ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṁ upasampajja viharati—

ayaṁ sattamī disā;

sabbaso nevasaññānāsaññāyatanaṁ samatikkamma saññāvedayitanirodhaṁ upasampajja viharati—

ayaṁ aṭṭhamī disā.

Tathāgatena, bhikkhave, arahatā sammāsambuddhena purisadammo sārito imā aṭṭha disā vidhāvati.

So vuccati: ‘yoggācariyānaṁ anuttaro purisadammasārathī’ti—

iti yaṁ taṁ vuttaṁ idametaṁ paṭicca vuttan”ti.

Idamavoca bhagavā.

Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṁ abhinandunti.

Saḷāyatanavibhaṅgasuttaṁ niṭṭhitaṁ sattamaṁ.