上座部《人施设论》（巴利原文）

khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe.

So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa.

So kāyena duccaritaṁ carati, vācāya duccaritaṁ carati, manasā duccaritaṁ carati.

So kāyena duccaritaṁ caritvā vācāya duccaritaṁ caritvā manasā duccaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati.

Evaṁ puggalo joti hoti tamaparāyano.

Kathañca puggalo joti hoti jotiparāyano?

Idhekacco puggalo ucce kule paccājāto hoti—

khattiyamahāsālakule vā brāhmaṇamahāsālakule vā gahapatimahāsālakule vā aḍḍhe mahaddhane mahābhoge pahūtajātarūparajate pahūtavittūpakaraṇe pahūtadhanadhaññe.

So ca hoti abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato, lābhī annassa pānassa vatthassa yānassa mālāgandhavilepanassa seyyāvasathapadīpeyyassa.

So kāyena sucaritaṁ carati, vācāya sucaritaṁ carati, manasā sucaritaṁ carati.

So kāyena sucaritaṁ caritvā vācāya sucaritaṁ caritvā manasā sucaritaṁ caritvā kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati.

Evaṁ puggalo joti hoti jotiparāyano.

Kathañca puggalo oṇatoṇato hoti …pe…

evaṁ puggalo oṇatoṇato hoti.

Kathañca puggalo oṇatuṇṇato hoti …pe…

evaṁ puggalo oṇatuṇṇato hoti.

Kathañca puggalo uṇṇatoṇato hoti …pe…

evaṁ puggalo uṇṇatoṇato hoti.

Kathañca puggalo uṇṇatuṇṇato hoti …pe…

evaṁ puggalo uṇṇatuṇṇato hoti.

Tattha katame cattāro rukkhūpamā puggalā?

Cattāro rukkhā—

pheggu sāraparivāro, sāro phegguparivāro, pheggu phegguparivāro, sāro sāraparivāro.

Evamevaṁ cattārome rukkhūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.

Katame cattāro?

Pheggu sāraparivāro, sāro phegguparivāro, pheggu phegguparivāro, sāro sāraparivāro.

Kathañca puggalo pheggu hoti sāraparivāro?

Idhekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo, parisā ca khvassa hoti sīlavatī kalyāṇadhammā.

Evaṁ puggalo pheggu hoti sāraparivāro.

Seyyathāpi so rukkho pheggu sāraparivāro, tathūpamo ayaṁ puggalo.

Kathañca puggalo sāro hoti phegguparivāro?

Idhekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo, parisā ca khvassa hoti dussīlā pāpadhammā.

Evaṁ puggalo sāro hoti phegguparivāro.

Seyyathāpi so rukkho sāro phegguparivāro, tathūpamo ayaṁ puggalo.

Kathañca puggalo pheggu hoti phegguparivāro?

Idhekacco puggalo dussīlo hoti pāpadhammo, parisāpissa hoti dussīlā pāpadhammā.

Evaṁ puggalo pheggu hoti phegguparivāro.

Seyyathāpi so rukkho pheggu phegguparivāro, tathūpamo ayaṁ puggalo.

Kathañca puggalo sāro hoti sāraparivāro?

Idhekacco puggalo sīlavā hoti kalyāṇadhammo, parisāpissa hoti sīlavatī kalyāṇadhammā.

Evaṁ puggalo sāro hoti sāraparivāro.

Seyyathāpi so rukkho sāro sāraparivāro, tathūpamo ayaṁ puggalo.

Ime cattāro rukkhūpamā puggalā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ.

Katamo ca puggalo rūpappamāṇo rūpappasanno?

Idhekacco puggalo ārohaṁ vā passitvā pariṇāhaṁ vā passitvā saṇṭhānaṁ vā passitvā pāripūriṁ vā passitvā tattha pamāṇaṁ gahetvā pasādaṁ janeti.

Ayaṁ vuccati puggalo rūpappamāṇo rūpappasanno.

Katamo ca puggalo ghosappamāṇo ghosappasanno?

Idhekacco puggalo paravaṇṇanāya parathomanāya parapasaṁsanāya paravaṇṇahārikāya tattha pamāṇaṁ gahetvā pasādaṁ janeti.

Ayaṁ vuccati puggalo ghosappamāṇo ghosappasanno.

Katamo ca puggalo lūkhappamāṇo lūkhappasanno?

Idhekacco puggalo cīvaralūkhaṁ vā passitvā pattalūkhaṁ vā passitvā senāsanalūkhaṁ vā passitvā vividhaṁ vā dukkarakārikaṁ passitvā tattha pamāṇaṁ gahetvā pasādaṁ janeti.

Ayaṁ vuccati puggalo lūkhappamāṇo lūkhappasanno.

Katamo ca puggalo dhammappamāṇo dhammappasanno?

Idhekacco puggalo sīlaṁ vā passitvā samādhiṁ vā passitvā paññaṁ vā passitvā tattha pamāṇaṁ gahetvā pasādaṁ janeti.

Ayaṁ vuccati puggalo dhammappamāṇo dhammappasanno.

Kathañca puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya?

Idhekacco puggalo attanā sīlasampanno hoti, no paraṁ sīlasampadāya samādapeti;

attanā samādhisampanno hoti, no paraṁ samādhisampadāya samādapeti;

attanā paññāsampanno hoti, no paraṁ paññāsampadāya samādapeti;

attanā vimuttisampanno hoti, no paraṁ vimuttisampadāya samādapeti;

attanā vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, no paraṁ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti.

Evaṁ puggalo attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya.

Kathañca puggalo parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya?

Idhekacco puggalo attanā na sīlasampanno hoti, paraṁ sīlasampadāya samādapeti;

attanā na samādhisampanno hoti, paraṁ samādhisampadāya samādapeti;

attanā na paññāsampanno hoti, paraṁ paññāsampadāya samādapeti;

attanā na vimuttisampanno hoti, paraṁ vimuttisampadāya samādapeti;

attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, paraṁ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti.

Evaṁ puggalo parahitāya paṭipanno hoti no attahitāya.

Kathañca puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca?

Idhekacco puggalo attanā ca sīlasampanno hoti, parañca sīlasampadāya samādapeti;

attanā ca samādhisampanno hoti, parañca samādhisampadāya samādapeti;

attanā ca paññāsampanno hoti, parañca paññāsampadāya samādapeti;

attanā ca vimuttisampanno hoti, parañca vimuttisampadāya samādapeti;

attanā ca vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, parañca vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti.

Evaṁ puggalo attahitāya ceva paṭipanno hoti parahitāya ca.

Kathañca puggalo neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya?

Idhekacco puggalo attanā na sīlasampanno hoti, no paraṁ sīlasampadāya samādapeti;

attanā na samādhisampanno hoti, no paraṁ samādhisampadāya samādapeti;

attanā na paññāsampanno hoti, no paraṁ paññāsampadāya samādapeti;

attanā na vimuttisampanno hoti, no paraṁ vimuttisampadāya samādapeti;

attanā na vimuttiñāṇadassanasampanno hoti, no paraṁ vimuttiñāṇadassanasampadāya samādapeti.

Evaṁ puggalo neva attahitāya paṭipanno hoti no parahitāya.

Kathañca puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto?

Idhekacco puggalo acelako hoti muttācāro hatthāpalekhano, naehibhaddantiko natiṭṭhabhaddantiko nābhihaṭaṁ na uddissakataṁ na nimantanaṁ sādiyati, so na kumbhimukhā paṭiggaṇhāti na kaḷopimukhā paṭiggaṇhāti, na eḷakamantaraṁ na daṇḍamantaraṁ na musalamantaraṁ na dvinnaṁ bhuñjamānānaṁ na gabbhiniyā na pāyamānāya na purisantaragatāya, na saṅkittīsu na yattha sā upaṭṭhito hoti na yattha makkhikā saṇḍasaṇḍacārinī, na macchaṁ na maṁsaṁ na suraṁ na merayaṁ na thusodakaṁ pivati.

So ekāgāriko vā hoti ekālopiko, dvāgāriko vā hoti dvālopiko …pe…

sattāgāriko vā hoti sattālopiko;

ekissāpi dattiyā yāpeti, dvīhipi dattīhi yāpeti …pe…

sattahipi dattīhi yāpeti;

ekāhikampi āhāraṁ āhāreti, dvīhikampi āhāraṁ āhāreti …pe…

sattāhikampi āhāraṁ āhāreti.

Iti evarūpaṁ aḍḍhamāsikampi pariyāyabhattabhojanānuyogamanuyutto viharati.

So sākabhakkho vā hoti sāmākabhakkho vā hoti nīvārabhakkho vā hoti daddulabhakkho vā hoti haṭabhakkho vā hoti kaṇabhakkho vā hoti ācāmabhakkho vā hoti piññākabhakkho vā hoti tiṇabhakkho vā hoti gomayabhakkho vā hoti, vanamūlaphalāhāro yāpeti pavattaphalabhojī.

So sāṇānipi dhāreti masāṇānipi dhāreti chavadussānipi dhāreti paṁsukūlānipi dhāreti tirīṭānipi dhāreti ajinampi dhāreti ajinakkhipampi dhāreti kusacīrampi dhāreti vākacīrampi dhāreti phalakacīrampi dhāreti kesakambalampi dhāreti vāḷakambalampi dhāreti ulūkapakkhampi dhāreti, kesamassulocakopi hoti kesamassulocanānuyogamanuyutto, ubbhaṭṭhakopi hoti āsanapaṭikkhitto, ukkuṭikopi hoti ukkuṭikappadhānamanuyutto, kaṇṭakāpassayikopi hoti kaṇṭakāpassaye seyyaṁ kappeti, sāyatatiyakampi udakorohanānuyogamanuyutto viharati.

Iti evarūpaṁ anekavihitaṁ kāyassa ātāpanaparitāpanānuyogamanuyutto viharati.

Evaṁ puggalo attantapo hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto.

Kathañca puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto?

Idhekacco puggalo orabbhiko hoti sūkariko sākuṇiko māgaviko luddo macchaghātako coro coraghātako goghātako bandhanāgāriko, ye vā panaññepi keci kurūrakammantā.

Evaṁ puggalo parantapo hoti paraparitāpanānuyogamanuyutto.

Kathañca puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto?

Idhekacco puggalo rājā vā hoti khattiyo muddhāvasitto brāhmaṇo vā mahāsālo.

So puratthimena nagarassa navaṁ sandhāgāraṁ kārāpetvā kesamassuṁ ohāretvā kharājinaṁ nivāsetvā sappitelena kāyaṁ abbhañjitvā migavisāṇena piṭṭhiṁ kaṇḍuvamāno sandhāgāraṁ pavisati saddhiṁ mahesiyā brāhmaṇena ca purohitena.

So tattha anantarahitāya bhūmiyā haritupalittāya seyyaṁ kappeti.

Ekissā gāviyā sarūpavacchāya yaṁ ekasmiṁ thane khīraṁ hoti tena rājā yāpeti, yaṁ dutiyasmiṁ thane khīraṁ hoti tena mahesī yāpeti, yaṁ tatiyasmiṁ thane khīraṁ hoti tena brāhmaṇo purohito yāpeti, yaṁ catutthasmiṁ thane khīraṁ hoti tena aggiṁ juhati, avasesena vacchako yāpeti.

So evamāha—

“ettakā usabhā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatarā haññantu yaññatthāya, ettakā vacchatariyo haññantu yaññatthāya, ettakā ajā haññantu yaññatthāya, ettakā urabbhā haññantu yaññatthāya, ettakā assā haññantu yaññatthāya ettakā rukkhā chijjantu yūpatthāya, ettakā dabbhā lūyantu barihisatthāyā”ti.

Yepissa te honti dāsāti vā pessāti vā kammakarāti vā, tepi daṇḍatajjitā bhayatajjitā assumukhā rudamānā parikammāni karonti.

Evaṁ puggalo attantapo ca hoti attaparitāpanānuyogamanuyutto, parantapo ca paraparitāpanānuyogamanuyutto.

Kathañca puggalo neva attantapo ca hoti na attaparitāpanānuyogamanuyutto, na parantapo na paraparitāpanānuyogamanuyutto?

So anattantapo aparantapo diṭṭheva dhamme nicchāto nibbuto sītībhūto sukhappaṭisaṁvedī brahmabhūtena attanā viharati.

Idha tathāgato loke uppajjati arahaṁ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṁ buddho bhagavā.

So imaṁ lokaṁ sadevakaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ sassamaṇabrāhmaṇiṁ pajaṁ sadevamanussaṁ sayaṁ abhiññā sacchikatvā pavedeti.

So dhammaṁ deseti ādikalyāṇaṁ majjhekalyāṇaṁ pariyosānakalyāṇaṁ sātthaṁ sabyañjanaṁ, kevalaparipuṇṇaṁ parisuddhaṁ brahmacariyaṁ pakāseti.

Taṁ dhammaṁ suṇāti gahapati vā gahapatiputto vā aññatarasmiṁ vā kule paccājāto.

So taṁ dhammaṁ sutvā tathāgate saddhaṁ paṭilabhati.

So tena saddhāpaṭilābhena samannāgato iti paṭisañcikkhati—

“sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā.

Nayidaṁ sukaraṁ agāraṁ ajjhāvasatā ekantaparipuṇṇaṁ ekantaparisuddhaṁ saṅkhalikhitaṁ brahmacariyaṁ carituṁ.

Yannūnāhaṁ kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajeyyan”ti.

So aparena samayena appaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya mahantaṁ vā bhogakkhandhaṁ pahāya appaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya mahantaṁ vā ñātiparivaṭṭaṁ pahāya kesamassuṁ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṁ pabbajati.