上座部佛教 · 小部

巴利《小部》· 导论

Netti · Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500

完整原文 · 原生段落SuttaCentral KN/NE

完整巴利原文 · 稳定分页 当前仅加载第 28 阅读页;保留 Bilara 原生段落标识,每页最多 120 段。

0.1
0.2

Paṭiniddesavāra

ne21:0.2
0.3

Sampāta 2

ne21:0.3
0.4

Vicayahārasampāta

ne21:0.4
1.1

Tattha katamo vicayo hārasampāto?

ne21:1.1
1.2

Tattha taṇhā duvidhā kusalāpi akusalāpi.

ne21:1.2
1.3

Akusalā saṁsāragāminī, kusalā apacayagāminī pahānataṇhā.

ne21:1.3
1.4

Mānopi duvidho kusalopi akusalopi.

ne21:1.4
1.5

Yaṁ mānaṁ nissāya mānaṁ pajahati, ayaṁ māno kusalo.

ne21:1.5
1.6

Yo pana māno dukkhaṁ nibbattayati, ayaṁ māno akusalo.

ne21:1.6
1.7

Tattha yaṁ nekkhammasitaṁ domanassaṁ kudāssunāmāhaṁ taṁ āyatanaṁ sacchikatvā upasampajja viharissaṁ yaṁ ariyā santaṁ āyatanaṁ sacchikatvā upasampajja viharantīti tassa uppajjati pihā, pihāpaccayā domanassaṁ, ayaṁ taṇhā kusalā rāgavirāgā cetovimutti, tadārammaṇā kusalā avijjāvirāgā paññāvimutti.

ne21:1.7
2.1

Tassā ko pavicayo?

ne21:2.1
2.2

Aṭṭha maggaṅgāni sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.

ne21:2.2
2.3

So kattha daṭṭhabbo?

ne21:2.3
2.4

Catutthe jhāne pāramitāya.

ne21:2.4
2.5

Catutthe hi jhāne aṭṭhaṅgasamannāgataṁ cittaṁ bhāvayati parisuddhaṁ pariyodātaṁ anaṅgaṇaṁ vigatūpakkilesaṁ mudu kammaniyaṁ ṭhitaṁ āneñjappattaṁ.

ne21:2.5
2.6

So tattha aṭṭhavidhaṁ adhigacchati cha abhiññā dve ca visese, taṁ cittaṁ yato parisuddhaṁ, tato pariyodātaṁ, yato pariyodātaṁ, tato anaṅgaṇaṁ, yato anaṅgaṇaṁ, tato vigatūpakkilesaṁ, yato vigatūpakkilesaṁ, tato mudu, yato mudu, tato kammaniyaṁ, yato kammaniyaṁ, tato ṭhitaṁ, yato ṭhitaṁ, tato āneñjappattaṁ.

ne21:2.6
2.7

Tattha aṅgaṇā ca upakkilesā ca tadubhayaṁ taṇhāpakkho.

ne21:2.7
2.8

Yā ca iñjanā yā ca cittassa aṭṭhiti, ayaṁ diṭṭhipakkho.

ne21:2.8
3.1

Cattāri indriyāni dukkhindriyaṁ domanassindriyaṁ sukhindriyaṁ somanassindriyañca catutthajjhāne nirujjhanti, tassa upekkhindriyaṁ avasiṭṭhaṁ bhavati.

ne21:3.1
3.2

So uparimaṁ samāpattiṁ santato manasikaroti, tassa uparimaṁ samāpattiṁ santato manasikaroto catutthajjhāne oḷārikā saññā saṇṭhahati ukkaṇṭhā ca paṭighasaññā, so sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā “anantaṁ ākāsan”ti ākāsānañcāyatanasamāpattiṁ sacchikatvā upasampajja viharati.

ne21:3.2
3.3

Abhiññābhinīhāro rūpasaññā vokāro nānattasaññā samatikkamati paṭighasaññā cassa abbhatthaṁ gacchati, evaṁ samādhi tassa samāhitassa obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ, so samādhi chaḷaṅgasamannāgato paccavekkhitabbo.

ne21:3.3
3.4

Anabhijjhāsahagataṁ me mānasaṁ sabbaloke, abyāpannaṁ me cittaṁ sabbasattesu, āraddhaṁ me vīriyaṁ paggahitaṁ, passaddho me kāyo asāraddho, samāhitaṁ me cittaṁ avikkhittaṁ, upaṭṭhitā me sati asammuṭṭhā, tattha yañca anabhijjhāsahagataṁ mānasaṁ sabbaloke yañca abyāpannaṁ cittaṁ sabbasattesu yañca āraddhaṁ vīriyaṁ paggahitaṁ yañca samāhitaṁ cittaṁ avikkhittaṁ, ayaṁ samatho.

ne21:3.4
3.5

Yo passaddho kāyo asāraddho, ayaṁ samādhiparikkhāro.

ne21:3.5
3.6

Yā upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā ayaṁ vipassanā.

ne21:3.6
4.1

So samādhi pañcavidhena veditabbo.

ne21:4.1
4.2

Ayaṁ samādhi “paccuppannasukho”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati, ayaṁ samādhi “āyatiṁ sukhavipāko”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati, ayaṁ samādhi “ariyo nirāmiso”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati, ayaṁ samādhi “akāpurisasevito”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati, ayaṁ samādhi “santo ceva paṇīto ca paṭippassaddhiladdho ca ekodibhāvādhigato ca na sasaṅkhāraniggayhavāritagato cā”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati.

ne21:4.2
4.3

Taṁ kho panimaṁ samādhiṁ “sato samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmī”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati.

ne21:4.3
4.4

Tattha yo ca samādhi paccuppannasukho yo ca samādhi āyatiṁ sukhavipāko ayaṁ samatho.

ne21:4.4
4.5

Yo ca samādhi ariyo nirāmiso, yo ca samādhi akāpurisasevito, yo ca samādhi santo ceva paṇīto ca paṭippassaddhiladdho ca ekodibhāvādhigato ca na sasaṅkhāraniggayhavāritagato ca yañcāhaṁ taṁ kho panimaṁ samādhiṁ sato samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmīti, ayaṁ vipassanā.

ne21:4.5
5.1

So samādhi pañcavidhena veditabbo pītipharaṇatā sukhapharaṇatā cetopharaṇatā ālokapharaṇatā paccavekkhaṇānimittaṁ.

ne21:5.1
5.2

Tattha yo ca pītipharaṇo yo ca sukhapharaṇo yo ca cetopharaṇo, ayaṁ samatho.

ne21:5.2
5.3

Yo ca ālokapharaṇo yañca paccavekkhaṇānimittaṁ.

ne21:5.3
5.4

Ayaṁ vipassanā.

ne21:5.4
6.1

Dasa kasiṇāyatanāni pathavīkasiṇaṁ āpokasiṇaṁ tejokasiṇaṁ vāyokasiṇaṁ nīlakasiṇaṁ pītakasiṇaṁ lohitakasiṇaṁ odātakasiṇaṁ ākāsakasiṇaṁ viññāṇakasiṇaṁ.

ne21:6.1
6.2

Tattha yañca pathavīkasiṇaṁ yañca āpokasiṇaṁ evaṁ sabbaṁ, yañca odātakasiṇaṁ.

ne21:6.2
6.3

Imāni aṭṭha kasiṇāni samatho.

ne21:6.3
6.4

Yañca ākāsakasiṇaṁ yañca viññāṇakasiṇaṁ, ayaṁ vipassanā.

ne21:6.4
6.5

Evaṁ sabbo ariyo maggo yena yena ākārena vutto, tena tena samathavipassanena yojayitabbo.

ne21:6.5
6.6

Te tīhi dhammehi saṅgahitā aniccatāya dukkhatāya anattatāya.

ne21:6.6
6.7

So samathavipassanaṁ bhāvayamāno tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayati.

ne21:6.7
6.8

Tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayanto tayo khandhe bhāvayati.

ne21:6.8
6.9

Tayo khandhe bhāvayanto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayati.

ne21:6.9
7.1

Rāgacarito puggalo animittena vimokkhamukhena niyyāti adhicittasikkhāya sikkhanto lobhaṁ akusalamūlaṁ pajahanto sukhavedanīyaṁ phassaṁ anupagacchanto sukhaṁ vedanaṁ parijānanto rāgamalaṁ pavāhento rāgarajaṁ niddhunanto rāgavisaṁ vamento rāgaggiṁ nibbāpento rāgasallaṁ uppāṭento rāgajaṭaṁ vijaṭento.

ne21:7.1
7.2

Dosacarito puggalo appaṇihitena vimokkhamukhena niyyāti adhisīlasikkhāya sikkhanto dosaṁ akusalamūlaṁ pajahanto dukkhavedanīyaṁ phassaṁ anupagacchanto dukkhavedanaṁ parijānanto dosamalaṁ pavāhento dosarajaṁ niddhunanto dosavisaṁ vamento dosaggiṁ nibbāpento dosasallaṁ uppāṭento dosajaṭaṁ vijaṭento.

ne21:7.2
7.3

Mohacarito puggalo suññatavimokkhamukhena niyyāti adhipaññāsikkhāya sikkhanto mohaṁ akusalamūlaṁ pajahanto adukkhamasukhavedanīyaṁ phassaṁ anupagacchanto adukkhamasukhaṁ vedanaṁ parijānanto mohamalaṁ pavāhento moharajaṁ niddhunanto mohavisaṁ vamento mohaggiṁ nibbāpento mohasallaṁ uppāṭento mohajaṭaṁ vijaṭento.

ne21:7.3
8.1

Tattha suññatavimokkhamukhaṁ paññākkhandho, animittavimokkhamukhaṁ samādhikkhandho, appaṇihitavimokkhamukhaṁ sīlakkhandho.

ne21:8.1
8.2

So tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayanto tayo khandhe bhāvayati, tayo khandhe bhāvayanto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayati.

ne21:8.2
8.3

Tattha yā ca sammāvācā yo ca sammākammanto yo ca sammāājīvo, ayaṁ sīlakkhandho, yo ca sammāvāyāmo yā ca sammāsati yo ca sammāsamādhi, ayaṁ samādhikkhandho, yā ca sammādiṭṭhi yo ca sammāsaṅkappo, ayaṁ paññākkhandho.

ne21:8.3
9.1

Tattha sīlakkhandho ca samādhikkhandho ca samatho, paññākkhandho vipassanā.

ne21:9.1
9.2

Yo samathavipassanaṁ bhāveti, tassa dve bhavaṅgāni bhāvanaṁ gacchanti kāyo cittañca, bhavanirodhagāminī paṭipadā dve padāni sīlaṁ samādhi ca.

ne21:9.2
9.3

So hoti bhikkhu bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño.

ne21:9.3
9.4

Kāye bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṁ gacchanti sammākammanto sammāvāyāmo ca, sīle bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṁ gacchanti sammāvācā sammāājīvo ca, citte bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṁ gacchanti sammāsati sammāsamādhi ca, paññāya bhāviyamānāya dve dhammā bhāvanaṁ gacchanti sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo ca.

ne21:9.4
10.1

Tattha yo ca sammākammanto yo ca sammāvāyāmo siyā kāyiko siyā cetasiko, tattha yo kāyasaṅgaho, so kāye bhāvite bhāvanaṁ gacchati, yo cittasaṅgaho, so citte bhāvite bhāvanaṁ gacchati.

ne21:10.1
10.2

So samathavipassanaṁ bhāvayanto pañcavidhaṁ adhigamaṁ gacchati, khippādhigamo ca hoti, vimuttādhigamo ca hoti, mahādhigamo ca hoti, vipulādhigamo ca hoti, anavasesādhigamo ca hoti.

ne21:10.2
10.3

Tattha samathena khippādhigamo ca mahādhigamo ca vipulādhigamo ca hoti, vipassanāya vimuttādhigamo ca anavasesādhigamo ca hoti.

ne21:10.3
11.1

Tattha yo desayati, so dasabalasamannāgato satthā ovādena sāvake na visaṁvādayati.

ne21:11.1
11.2

So tividhaṁ idaṁ karotha iminā upāyena karotha idaṁ vo kurumānānaṁ hitāya sukhāya bhavissati, so tathā ovadito tathānusiṭṭho tathākaronto tathāpaṭipajjanto taṁ bhūmiṁ na pāpuṇissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

ne21:11.2
11.3

So tathā ovadito tathānusiṭṭho sīlakkhandhaṁ aparipūrayanto taṁ bhūmiṁ anupāpuṇissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

ne21:11.3
11.4

So tathā ovadito tathānusiṭṭho sīlakkhandhaṁ paripūrayanto taṁ bhūmiṁ anupāpuṇissatīti ṭhānametaṁ vijjati.

ne21:11.4
12.1

Sammāsambuddhassa te sato ime dhammā anabhisambuddhāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

ne21:12.1
12.2

Sabbāsavaparikkhīṇassa te sato ime āsavā aparikkhīṇāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

ne21:12.2
12.3

Yassa te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

ne21:12.3
12.4

Sāvako kho pana te dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī so pubbena aparaṁ uḷāraṁ visesādhigamaṁ na sacchikarissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

ne21:12.4
13.1

Ye kho pana dhammā antarāyikā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

ne21:13.1
13.2

Ye kho pana dhammā aniyyānikā, te niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

ne21:13.2
13.3

Ye kho pana dhammā niyyānikā, te niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti ṭhānametaṁ vijjati.

ne21:13.3
13.4

Sāvako kho pana te saupādiseso anupādisesaṁ nibbānadhātuṁ anupāpuṇissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

ne21:13.4
14.1

Diṭṭhisampanno mātaraṁ jīvitā voropeyya hatthehi vā pādehi vā suhataṁ kareyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puthujjano mātaraṁ jīvitā voropeyya hatthehi vā pādehi vā suhataṁ kareyyāti ṭhānametaṁ vijjati.

ne21:14.1
14.2

Evaṁ pitaraṁ, arahantaṁ, bhikkhuṁ.

ne21:14.2
14.3

Diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṁ bhindeyya saṅghe vā saṅgharājiṁ janeyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puthujjano saṅghaṁ bhindeyya saṅghe vā saṅgharājiṁ janeyyāti ṭhānametaṁ vijjati, diṭṭhisampanno tathāgatassa duṭṭhacitto lohitaṁ uppādeyya, parinibbutassa vā tathāgatassa duṭṭhacitto thūpaṁ bhindeyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

ne21:14.3
14.4

Puthujjano tathāgatassa duṭṭhacitto lohitaṁ uppādeyya, parinibbutassa vā tathāgatassa duṭṭhacitto thūpaṁ bhindeyyāti ṭhānametaṁ vijjati.

ne21:14.4
14.5

Diṭṭhisampanno aññaṁ satthāraṁ apadiseyya api jīvitahetūti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puthujjano aññaṁ satthāraṁ apadiseyyāti ṭhānametaṁ vijjati.

ne21:14.5
14.6

Diṭṭhisampanno ito bahiddhā aññaṁ dakkhiṇeyyaṁ pariyeseyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puthujjano ito bahiddhā aññaṁ dakkhiṇeyyaṁ pariyeseyyāti ṭhānametaṁ vijjati, diṭṭhisampanno kutūhalamaṅgalena suddhiṁ pacceyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.

ne21:14.6
14.7

Puthujjano kutūhalamaṅgalena suddhiṁ pacceyyāti ṭhānametaṁ vijjati.

ne21:14.7
15.1

Itthī rājā cakkavattī siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso rājā cakkavattī siyāti ṭhānametaṁ vijjati;

ne21:15.1
15.2

itthī sakko devānamindo siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso sakko devānamindo siyāti ṭhānametaṁ vijjati;

ne21:15.2
15.3

itthī māro pāpimā siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso māro pāpimā siyāti ṭhānametaṁ vijjati;

ne21:15.3
15.4

itthī mahābrahmā siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso mahābrahmā siyāti ṭhānametaṁ vijjati;

ne21:15.4
15.5

itthī tathāgato arahaṁ sammāsambuddho siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso tathāgato arahaṁ sammāsambuddho siyāti ṭhānametaṁ vijjati.

ne21:15.5
16.1

Dve tathāgatā arahanto sammāsambuddhā apubbaṁ acarimaṁ ekissā lokadhātuyā uppajjeyyuṁ vā dhammaṁ vā deseyyunti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, ekova tathāgato arahaṁ sammāsambuddho ekissā lokadhātuyā uppajjissati vā dhammaṁ vā desessatīti ṭhānametaṁ vijjati.

ne21:16.1
17.1

Tiṇṇaṁ duccaritānaṁ iṭṭho kanto piyo manāpo vipāko bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, tiṇṇaṁ duccaritānaṁ aniṭṭho akanto appiyo amanāpo vipāko bhavissatīti ṭhānametaṁ vijjati.

ne21:17.1
17.2

Tiṇṇaṁ sucaritānaṁ aniṭṭho akanto appiyo amanāpo vipāko bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, tiṇṇaṁ sucaritānaṁ iṭṭho kanto piyo manāpo vipāko bhavissatīti ṭhānametaṁ vijjati.

ne21:17.2
18.1

Aññataro samaṇo vā brāhmaṇo vā kuhako lapako nemittako kuhanalapananemittakattaṁ pubbaṅgamaṁ katvā pañca nīvaraṇe appahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu anupaṭṭhitassati viharanto satta bojjhaṅge abhāvayitvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, aññataro samaṇo vā brāhmaṇo vā sabbadosāpagato pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu upaṭṭhitassati viharanto satta bojjhaṅge bhāvayitvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhissatīti ṭhānametaṁ vijjati.

ne21:18.1
18.2

Yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso idaṁ vuccati ṭhānāṭṭhānañāṇaṁ paṭhamaṁ tathāgatabalaṁ.

ne21:18.2
19.1

Iti ṭhānāṭṭhānagatā sabbe khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā keci saggūpagā keci apāyūpagā keci nibbānūpagā, evaṁ bhagavā āha—

ne21:19.1
20.1

“Sabbe sattā marissanti,

ne21:20.1
20.2

maraṇantaṁ hi jīvitaṁ;

ne21:20.2
20.3

Yathākammaṁ gamissanti,

ne21:20.3
20.4

puññapāpaphalūpagā;

ne21:20.4
20.5

Nirayaṁ pāpakammantā,

ne21:20.5
20.6

puññakammā ca suggatiṁ;

ne21:20.6
20.7

Apare ca maggaṁ bhāvetvā,

ne21:20.7
20.8

parinibbantināsavā”ti.

ne21:20.8
21.1

<b>Sabbe sattā</b>ti ariyā ca anariyā ca sakkāyapariyāpannā ca sakkāyavītivattā ca.

ne21:21.1
21.2

<b>Marissantī</b>ti dvīhi maraṇehi dandhamaraṇena ca adandhamaraṇena ca, sakkāyapariyāpannānaṁ adandhamaraṇaṁ sakkāyavītivattānaṁ dandhamaraṇaṁ.

ne21:21.2
21.3

<b>Maraṇantaṁ hi jīvitan</b>ti khayā āyussa indriyānaṁ uparodhā jīvitapariyanto maraṇapariyanto.

ne21:21.3
21.4

<b>Yathākammaṁ gamissantī</b>ti kammassakatā.

ne21:21.4
21.5

<b>Puññapāpaphalūpagā</b>ti kammānaṁ phaladassāvitā ca avippavāso ca.

ne21:21.5
22.1

<b>Nirayaṁ pāpakammantā</b>ti apuññasaṅkhārā.

ne21:22.1
22.2

<b>Puññakammā ca suggatin</b>ti puññasaṅkhārā sugatiṁ gamissanti.

ne21:22.2
22.3

<b>Apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā</b>ti sabbasaṅkhārānaṁ samatikkamanaṁ.

ne21:22.3
22.4

Tenāha bhagavā—

ne21:22.4
22.5

“sabbe …pe…

ne21:22.5
22.6

nāsavā”ti.

ne21:22.6
23.1

“Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṁ hi jīvitaṁ.

ne21:23.1
23.2

Yathākammaṁ gamissanti, puññapāpaphalūpagā.

ne21:23.2
23.3

Nirayaṁ pāpakammantā”ti āgāḷhā ca nijjhāmā ca paṭipadā.

ne21:23.3
23.4

“Apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti majjhimā paṭipadā.

ne21:23.4
23.5

“Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṁ hi jīvitaṁ, yathākammaṁ gamissanti, puññapāpaphalūpagā, nirayaṁ pāpakammantā”ti ayaṁ saṅkileso.

ne21:23.5
23.6

Evaṁ saṁsāraṁ nibbattayati.

ne21:23.6
23.7

“Sabbe sattā marissanti …pe…

ne21:23.7
23.8

nirayaṁ pāpakammantā”ti ime tayo vaṭṭā dukkhavaṭṭo kammavaṭṭo kilesavaṭṭo.

ne21:23.8
23.9

“Apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti tiṇṇaṁ vaṭṭānaṁ vivaṭṭanā.

ne21:23.9
23.10

“Sabbe sattā marissanti …pe…

ne21:23.10
23.11

nirayaṁ pāpakammantā”ti ādīnavo, “puññakammā ca suggatin”ti assādo, “apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti nissaraṇaṁ.

ne21:23.11
23.12

“Sabbe sattā marissanti …pe…

ne21:23.12
23.13

nirayaṁ pāpakammantā”ti hetu ca phalañca, pañcakkhandhā phalaṁ, taṇhā hetu, “apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti maggo ca phalañca.

ne21:23.13
23.14

“Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṁ hi jīvitaṁ.

ne21:23.14
23.15

Yathākammaṁ gamissanti, puññapāpaphalūpagā, nirayaṁ pāpakammantā”ti ayaṁ saṅkileso, so saṅkileso tividho taṇhāsaṅkileso diṭṭhisaṅkileso duccaritasaṅkilesoti.

ne21:23.15