完整巴利原文 · 稳定分页 当前仅加载第 28 阅读页;保留 Bilara 原生段落标识,每页最多 120 段。
Netti
ne21:0.1Paṭiniddesavāra
ne21:0.2Sampāta 2
ne21:0.3Vicayahārasampāta
ne21:0.4Tattha katamo vicayo hārasampāto?
ne21:1.1Tattha taṇhā duvidhā kusalāpi akusalāpi.
ne21:1.2Akusalā saṁsāragāminī, kusalā apacayagāminī pahānataṇhā.
ne21:1.3Mānopi duvidho kusalopi akusalopi.
ne21:1.4Yaṁ mānaṁ nissāya mānaṁ pajahati, ayaṁ māno kusalo.
ne21:1.5Yo pana māno dukkhaṁ nibbattayati, ayaṁ māno akusalo.
ne21:1.6Tattha yaṁ nekkhammasitaṁ domanassaṁ kudāssunāmāhaṁ taṁ āyatanaṁ sacchikatvā upasampajja viharissaṁ yaṁ ariyā santaṁ āyatanaṁ sacchikatvā upasampajja viharantīti tassa uppajjati pihā, pihāpaccayā domanassaṁ, ayaṁ taṇhā kusalā rāgavirāgā cetovimutti, tadārammaṇā kusalā avijjāvirāgā paññāvimutti.
ne21:1.7Tassā ko pavicayo?
ne21:2.1Aṭṭha maggaṅgāni sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.
ne21:2.2So kattha daṭṭhabbo?
ne21:2.3Catutthe jhāne pāramitāya.
ne21:2.4Catutthe hi jhāne aṭṭhaṅgasamannāgataṁ cittaṁ bhāvayati parisuddhaṁ pariyodātaṁ anaṅgaṇaṁ vigatūpakkilesaṁ mudu kammaniyaṁ ṭhitaṁ āneñjappattaṁ.
ne21:2.5So tattha aṭṭhavidhaṁ adhigacchati cha abhiññā dve ca visese, taṁ cittaṁ yato parisuddhaṁ, tato pariyodātaṁ, yato pariyodātaṁ, tato anaṅgaṇaṁ, yato anaṅgaṇaṁ, tato vigatūpakkilesaṁ, yato vigatūpakkilesaṁ, tato mudu, yato mudu, tato kammaniyaṁ, yato kammaniyaṁ, tato ṭhitaṁ, yato ṭhitaṁ, tato āneñjappattaṁ.
ne21:2.6Tattha aṅgaṇā ca upakkilesā ca tadubhayaṁ taṇhāpakkho.
ne21:2.7Yā ca iñjanā yā ca cittassa aṭṭhiti, ayaṁ diṭṭhipakkho.
ne21:2.8Cattāri indriyāni dukkhindriyaṁ domanassindriyaṁ sukhindriyaṁ somanassindriyañca catutthajjhāne nirujjhanti, tassa upekkhindriyaṁ avasiṭṭhaṁ bhavati.
ne21:3.1So uparimaṁ samāpattiṁ santato manasikaroti, tassa uparimaṁ samāpattiṁ santato manasikaroto catutthajjhāne oḷārikā saññā saṇṭhahati ukkaṇṭhā ca paṭighasaññā, so sabbaso rūpasaññānaṁ samatikkamā paṭighasaññānaṁ atthaṅgamā nānattasaññānaṁ amanasikārā “anantaṁ ākāsan”ti ākāsānañcāyatanasamāpattiṁ sacchikatvā upasampajja viharati.
ne21:3.2Abhiññābhinīhāro rūpasaññā vokāro nānattasaññā samatikkamati paṭighasaññā cassa abbhatthaṁ gacchati, evaṁ samādhi tassa samāhitassa obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṁ, so samādhi chaḷaṅgasamannāgato paccavekkhitabbo.
ne21:3.3Anabhijjhāsahagataṁ me mānasaṁ sabbaloke, abyāpannaṁ me cittaṁ sabbasattesu, āraddhaṁ me vīriyaṁ paggahitaṁ, passaddho me kāyo asāraddho, samāhitaṁ me cittaṁ avikkhittaṁ, upaṭṭhitā me sati asammuṭṭhā, tattha yañca anabhijjhāsahagataṁ mānasaṁ sabbaloke yañca abyāpannaṁ cittaṁ sabbasattesu yañca āraddhaṁ vīriyaṁ paggahitaṁ yañca samāhitaṁ cittaṁ avikkhittaṁ, ayaṁ samatho.
ne21:3.4Yo passaddho kāyo asāraddho, ayaṁ samādhiparikkhāro.
ne21:3.5Yā upaṭṭhitā sati asammuṭṭhā ayaṁ vipassanā.
ne21:3.6So samādhi pañcavidhena veditabbo.
ne21:4.1Ayaṁ samādhi “paccuppannasukho”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati, ayaṁ samādhi “āyatiṁ sukhavipāko”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati, ayaṁ samādhi “ariyo nirāmiso”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati, ayaṁ samādhi “akāpurisasevito”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati, ayaṁ samādhi “santo ceva paṇīto ca paṭippassaddhiladdho ca ekodibhāvādhigato ca na sasaṅkhāraniggayhavāritagato cā”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati.
ne21:4.2Taṁ kho panimaṁ samādhiṁ “sato samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmī”ti itissa paccattameva ñāṇadassanaṁ paccupaṭṭhitaṁ bhavati.
ne21:4.3Tattha yo ca samādhi paccuppannasukho yo ca samādhi āyatiṁ sukhavipāko ayaṁ samatho.
ne21:4.4Yo ca samādhi ariyo nirāmiso, yo ca samādhi akāpurisasevito, yo ca samādhi santo ceva paṇīto ca paṭippassaddhiladdho ca ekodibhāvādhigato ca na sasaṅkhāraniggayhavāritagato ca yañcāhaṁ taṁ kho panimaṁ samādhiṁ sato samāpajjāmi sato vuṭṭhahāmīti, ayaṁ vipassanā.
ne21:4.5So samādhi pañcavidhena veditabbo pītipharaṇatā sukhapharaṇatā cetopharaṇatā ālokapharaṇatā paccavekkhaṇānimittaṁ.
ne21:5.1Tattha yo ca pītipharaṇo yo ca sukhapharaṇo yo ca cetopharaṇo, ayaṁ samatho.
ne21:5.2Yo ca ālokapharaṇo yañca paccavekkhaṇānimittaṁ.
ne21:5.3Ayaṁ vipassanā.
ne21:5.4Dasa kasiṇāyatanāni pathavīkasiṇaṁ āpokasiṇaṁ tejokasiṇaṁ vāyokasiṇaṁ nīlakasiṇaṁ pītakasiṇaṁ lohitakasiṇaṁ odātakasiṇaṁ ākāsakasiṇaṁ viññāṇakasiṇaṁ.
ne21:6.1Tattha yañca pathavīkasiṇaṁ yañca āpokasiṇaṁ evaṁ sabbaṁ, yañca odātakasiṇaṁ.
ne21:6.2Imāni aṭṭha kasiṇāni samatho.
ne21:6.3Yañca ākāsakasiṇaṁ yañca viññāṇakasiṇaṁ, ayaṁ vipassanā.
ne21:6.4Evaṁ sabbo ariyo maggo yena yena ākārena vutto, tena tena samathavipassanena yojayitabbo.
ne21:6.5Te tīhi dhammehi saṅgahitā aniccatāya dukkhatāya anattatāya.
ne21:6.6So samathavipassanaṁ bhāvayamāno tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayati.
ne21:6.7Tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayanto tayo khandhe bhāvayati.
ne21:6.8Tayo khandhe bhāvayanto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayati.
ne21:6.9Rāgacarito puggalo animittena vimokkhamukhena niyyāti adhicittasikkhāya sikkhanto lobhaṁ akusalamūlaṁ pajahanto sukhavedanīyaṁ phassaṁ anupagacchanto sukhaṁ vedanaṁ parijānanto rāgamalaṁ pavāhento rāgarajaṁ niddhunanto rāgavisaṁ vamento rāgaggiṁ nibbāpento rāgasallaṁ uppāṭento rāgajaṭaṁ vijaṭento.
ne21:7.1Dosacarito puggalo appaṇihitena vimokkhamukhena niyyāti adhisīlasikkhāya sikkhanto dosaṁ akusalamūlaṁ pajahanto dukkhavedanīyaṁ phassaṁ anupagacchanto dukkhavedanaṁ parijānanto dosamalaṁ pavāhento dosarajaṁ niddhunanto dosavisaṁ vamento dosaggiṁ nibbāpento dosasallaṁ uppāṭento dosajaṭaṁ vijaṭento.
ne21:7.2Mohacarito puggalo suññatavimokkhamukhena niyyāti adhipaññāsikkhāya sikkhanto mohaṁ akusalamūlaṁ pajahanto adukkhamasukhavedanīyaṁ phassaṁ anupagacchanto adukkhamasukhaṁ vedanaṁ parijānanto mohamalaṁ pavāhento moharajaṁ niddhunanto mohavisaṁ vamento mohaggiṁ nibbāpento mohasallaṁ uppāṭento mohajaṭaṁ vijaṭento.
ne21:7.3Tattha suññatavimokkhamukhaṁ paññākkhandho, animittavimokkhamukhaṁ samādhikkhandho, appaṇihitavimokkhamukhaṁ sīlakkhandho.
ne21:8.1So tīṇi vimokkhamukhāni bhāvayanto tayo khandhe bhāvayati, tayo khandhe bhāvayanto ariyaṁ aṭṭhaṅgikaṁ maggaṁ bhāvayati.
ne21:8.2Tattha yā ca sammāvācā yo ca sammākammanto yo ca sammāājīvo, ayaṁ sīlakkhandho, yo ca sammāvāyāmo yā ca sammāsati yo ca sammāsamādhi, ayaṁ samādhikkhandho, yā ca sammādiṭṭhi yo ca sammāsaṅkappo, ayaṁ paññākkhandho.
ne21:8.3Tattha sīlakkhandho ca samādhikkhandho ca samatho, paññākkhandho vipassanā.
ne21:9.1Yo samathavipassanaṁ bhāveti, tassa dve bhavaṅgāni bhāvanaṁ gacchanti kāyo cittañca, bhavanirodhagāminī paṭipadā dve padāni sīlaṁ samādhi ca.
ne21:9.2So hoti bhikkhu bhāvitakāyo bhāvitasīlo bhāvitacitto bhāvitapañño.
ne21:9.3Kāye bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṁ gacchanti sammākammanto sammāvāyāmo ca, sīle bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṁ gacchanti sammāvācā sammāājīvo ca, citte bhāviyamāne dve dhammā bhāvanaṁ gacchanti sammāsati sammāsamādhi ca, paññāya bhāviyamānāya dve dhammā bhāvanaṁ gacchanti sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo ca.
ne21:9.4Tattha yo ca sammākammanto yo ca sammāvāyāmo siyā kāyiko siyā cetasiko, tattha yo kāyasaṅgaho, so kāye bhāvite bhāvanaṁ gacchati, yo cittasaṅgaho, so citte bhāvite bhāvanaṁ gacchati.
ne21:10.1So samathavipassanaṁ bhāvayanto pañcavidhaṁ adhigamaṁ gacchati, khippādhigamo ca hoti, vimuttādhigamo ca hoti, mahādhigamo ca hoti, vipulādhigamo ca hoti, anavasesādhigamo ca hoti.
ne21:10.2Tattha samathena khippādhigamo ca mahādhigamo ca vipulādhigamo ca hoti, vipassanāya vimuttādhigamo ca anavasesādhigamo ca hoti.
ne21:10.3Tattha yo desayati, so dasabalasamannāgato satthā ovādena sāvake na visaṁvādayati.
ne21:11.1So tividhaṁ idaṁ karotha iminā upāyena karotha idaṁ vo kurumānānaṁ hitāya sukhāya bhavissati, so tathā ovadito tathānusiṭṭho tathākaronto tathāpaṭipajjanto taṁ bhūmiṁ na pāpuṇissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
ne21:11.2So tathā ovadito tathānusiṭṭho sīlakkhandhaṁ aparipūrayanto taṁ bhūmiṁ anupāpuṇissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
ne21:11.3So tathā ovadito tathānusiṭṭho sīlakkhandhaṁ paripūrayanto taṁ bhūmiṁ anupāpuṇissatīti ṭhānametaṁ vijjati.
ne21:11.4Sammāsambuddhassa te sato ime dhammā anabhisambuddhāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
ne21:12.1Sabbāsavaparikkhīṇassa te sato ime āsavā aparikkhīṇāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
ne21:12.2Yassa te atthāya dhammo desito, so na niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
ne21:12.3Sāvako kho pana te dhammānudhammappaṭipanno sāmīcippaṭipanno anudhammacārī so pubbena aparaṁ uḷāraṁ visesādhigamaṁ na sacchikarissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
ne21:12.4Ye kho pana dhammā antarāyikā, te paṭisevato nālaṁ antarāyāyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
ne21:13.1Ye kho pana dhammā aniyyānikā, te niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
ne21:13.2Ye kho pana dhammā niyyānikā, te niyyanti takkarassa sammā dukkhakkhayāyāti ṭhānametaṁ vijjati.
ne21:13.3Sāvako kho pana te saupādiseso anupādisesaṁ nibbānadhātuṁ anupāpuṇissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
ne21:13.4Diṭṭhisampanno mātaraṁ jīvitā voropeyya hatthehi vā pādehi vā suhataṁ kareyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puthujjano mātaraṁ jīvitā voropeyya hatthehi vā pādehi vā suhataṁ kareyyāti ṭhānametaṁ vijjati.
ne21:14.1Evaṁ pitaraṁ, arahantaṁ, bhikkhuṁ.
ne21:14.2Diṭṭhisampanno puggalo saṅghaṁ bhindeyya saṅghe vā saṅgharājiṁ janeyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puthujjano saṅghaṁ bhindeyya saṅghe vā saṅgharājiṁ janeyyāti ṭhānametaṁ vijjati, diṭṭhisampanno tathāgatassa duṭṭhacitto lohitaṁ uppādeyya, parinibbutassa vā tathāgatassa duṭṭhacitto thūpaṁ bhindeyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
ne21:14.3Puthujjano tathāgatassa duṭṭhacitto lohitaṁ uppādeyya, parinibbutassa vā tathāgatassa duṭṭhacitto thūpaṁ bhindeyyāti ṭhānametaṁ vijjati.
ne21:14.4Diṭṭhisampanno aññaṁ satthāraṁ apadiseyya api jīvitahetūti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puthujjano aññaṁ satthāraṁ apadiseyyāti ṭhānametaṁ vijjati.
ne21:14.5Diṭṭhisampanno ito bahiddhā aññaṁ dakkhiṇeyyaṁ pariyeseyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puthujjano ito bahiddhā aññaṁ dakkhiṇeyyaṁ pariyeseyyāti ṭhānametaṁ vijjati, diṭṭhisampanno kutūhalamaṅgalena suddhiṁ pacceyyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati.
ne21:14.6Puthujjano kutūhalamaṅgalena suddhiṁ pacceyyāti ṭhānametaṁ vijjati.
ne21:14.7Itthī rājā cakkavattī siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso rājā cakkavattī siyāti ṭhānametaṁ vijjati;
ne21:15.1itthī sakko devānamindo siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso sakko devānamindo siyāti ṭhānametaṁ vijjati;
ne21:15.2itthī māro pāpimā siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso māro pāpimā siyāti ṭhānametaṁ vijjati;
ne21:15.3itthī mahābrahmā siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso mahābrahmā siyāti ṭhānametaṁ vijjati;
ne21:15.4itthī tathāgato arahaṁ sammāsambuddho siyāti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, puriso tathāgato arahaṁ sammāsambuddho siyāti ṭhānametaṁ vijjati.
ne21:15.5Dve tathāgatā arahanto sammāsambuddhā apubbaṁ acarimaṁ ekissā lokadhātuyā uppajjeyyuṁ vā dhammaṁ vā deseyyunti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, ekova tathāgato arahaṁ sammāsambuddho ekissā lokadhātuyā uppajjissati vā dhammaṁ vā desessatīti ṭhānametaṁ vijjati.
ne21:16.1Tiṇṇaṁ duccaritānaṁ iṭṭho kanto piyo manāpo vipāko bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, tiṇṇaṁ duccaritānaṁ aniṭṭho akanto appiyo amanāpo vipāko bhavissatīti ṭhānametaṁ vijjati.
ne21:17.1Tiṇṇaṁ sucaritānaṁ aniṭṭho akanto appiyo amanāpo vipāko bhavissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, tiṇṇaṁ sucaritānaṁ iṭṭho kanto piyo manāpo vipāko bhavissatīti ṭhānametaṁ vijjati.
ne21:17.2Aññataro samaṇo vā brāhmaṇo vā kuhako lapako nemittako kuhanalapananemittakattaṁ pubbaṅgamaṁ katvā pañca nīvaraṇe appahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu anupaṭṭhitassati viharanto satta bojjhaṅge abhāvayitvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhissatīti netaṁ ṭhānaṁ vijjati, aññataro samaṇo vā brāhmaṇo vā sabbadosāpagato pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe catūsu satipaṭṭhānesu upaṭṭhitassati viharanto satta bojjhaṅge bhāvayitvā anuttaraṁ sammāsambodhiṁ abhisambujjhissatīti ṭhānametaṁ vijjati.
ne21:18.1Yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso idaṁ vuccati ṭhānāṭṭhānañāṇaṁ paṭhamaṁ tathāgatabalaṁ.
ne21:18.2Iti ṭhānāṭṭhānagatā sabbe khayadhammā vayadhammā virāgadhammā nirodhadhammā keci saggūpagā keci apāyūpagā keci nibbānūpagā, evaṁ bhagavā āha—
ne21:19.1“Sabbe sattā marissanti,
ne21:20.1maraṇantaṁ hi jīvitaṁ;
ne21:20.2Yathākammaṁ gamissanti,
ne21:20.3puññapāpaphalūpagā;
ne21:20.4Nirayaṁ pāpakammantā,
ne21:20.5puññakammā ca suggatiṁ;
ne21:20.6Apare ca maggaṁ bhāvetvā,
ne21:20.7parinibbantināsavā”ti.
ne21:20.8<b>Sabbe sattā</b>ti ariyā ca anariyā ca sakkāyapariyāpannā ca sakkāyavītivattā ca.
ne21:21.1<b>Marissantī</b>ti dvīhi maraṇehi dandhamaraṇena ca adandhamaraṇena ca, sakkāyapariyāpannānaṁ adandhamaraṇaṁ sakkāyavītivattānaṁ dandhamaraṇaṁ.
ne21:21.2<b>Maraṇantaṁ hi jīvitan</b>ti khayā āyussa indriyānaṁ uparodhā jīvitapariyanto maraṇapariyanto.
ne21:21.3<b>Yathākammaṁ gamissantī</b>ti kammassakatā.
ne21:21.4<b>Puññapāpaphalūpagā</b>ti kammānaṁ phaladassāvitā ca avippavāso ca.
ne21:21.5<b>Nirayaṁ pāpakammantā</b>ti apuññasaṅkhārā.
ne21:22.1<b>Puññakammā ca suggatin</b>ti puññasaṅkhārā sugatiṁ gamissanti.
ne21:22.2<b>Apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā</b>ti sabbasaṅkhārānaṁ samatikkamanaṁ.
ne21:22.3Tenāha bhagavā—
ne21:22.4“sabbe …pe…
ne21:22.5nāsavā”ti.
ne21:22.6“Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṁ hi jīvitaṁ.
ne21:23.1Yathākammaṁ gamissanti, puññapāpaphalūpagā.
ne21:23.2Nirayaṁ pāpakammantā”ti āgāḷhā ca nijjhāmā ca paṭipadā.
ne21:23.3“Apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti majjhimā paṭipadā.
ne21:23.4“Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṁ hi jīvitaṁ, yathākammaṁ gamissanti, puññapāpaphalūpagā, nirayaṁ pāpakammantā”ti ayaṁ saṅkileso.
ne21:23.5Evaṁ saṁsāraṁ nibbattayati.
ne21:23.6“Sabbe sattā marissanti …pe…
ne21:23.7nirayaṁ pāpakammantā”ti ime tayo vaṭṭā dukkhavaṭṭo kammavaṭṭo kilesavaṭṭo.
ne21:23.8“Apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti tiṇṇaṁ vaṭṭānaṁ vivaṭṭanā.
ne21:23.9“Sabbe sattā marissanti …pe…
ne21:23.10nirayaṁ pāpakammantā”ti ādīnavo, “puññakammā ca suggatin”ti assādo, “apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti nissaraṇaṁ.
ne21:23.11“Sabbe sattā marissanti …pe…
ne21:23.12nirayaṁ pāpakammantā”ti hetu ca phalañca, pañcakkhandhā phalaṁ, taṇhā hetu, “apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti maggo ca phalañca.
ne21:23.13“Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṁ hi jīvitaṁ.
ne21:23.14Yathākammaṁ gamissanti, puññapāpaphalūpagā, nirayaṁ pāpakammantā”ti ayaṁ saṅkileso, so saṅkileso tividho taṇhāsaṅkileso diṭṭhisaṅkileso duccaritasaṅkilesoti.
ne21:23.15