上座部佛教 · 小部

巴利《小部》· 导论

Netti · Mahāsaṅgīti Tipiṭaka Buddhavasse 2500

完整原文 · 原生段落SuttaCentral KN/NE

完整巴利原文 · 稳定分页 当前仅加载第 29 阅读页;保留 Bilara 原生段落标识,每页最多 120 段。

24.1

Tattha taṇhāsaṅkileso tīhi taṇhāhi niddisitabbo—

ne21:24.1
24.2

kāmataṇhāya bhavataṇhāya vibhavataṇhāya.

ne21:24.2
24.3

Yena yena vā pana vatthunā ajjhosito, tena teneva niddisitabbo, tassā vitthāro chattiṁsāya taṇhāya jāliniyā vicaritāni.

ne21:24.3
24.4

Tattha diṭṭhisaṅkileso ucchedasassatena niddisitabbo, yena yena vā pana vatthunā diṭṭhivasena abhinivisati, “idameva saccaṁ moghamaññan”ti tena teneva niddisitabbo, tassā vitthāro dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni.

ne21:24.4
24.5

Tattha duccaritasaṅkileso cetanā cetasikakammena niddisitabbo, tīhi duccaritehi kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, tassā vitthāro dasa akusalakammapathā.

ne21:24.5
24.6

Apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavāti idaṁ vodānaṁ.

ne21:24.6
25.1

Tayidaṁ vodānaṁ tividhaṁ;

ne21:25.1
25.2

taṇhāsaṅkileso samathena visujjhati, so samatho samādhikkhandho, diṭṭhisaṅkileso vipassanāya visujjhati, sā vipassanā paññākkhandho, duccaritasaṅkileso sucaritena visujjhati, taṁ sucaritaṁ sīlakkhandho.

ne21:25.2
26.1

“Sabbe sattā marissanti, maraṇantaṁ hi jīvitaṁ, yathākammaṁ gamissanti, puññapāpaphalūpagā, nirayaṁ pāpakammantā”ti apuññappaṭipadā, “puññakammā ca suggatin”ti puññappaṭipadā, “apare ca maggaṁ bhāvetvā, parinibbantināsavā”ti puññapāpasamatikkamappaṭipadā, tattha yā ca puññappaṭipadā yā ca apuññappaṭipadā, ayaṁ ekā paṭipadā sabbatthagāminī ekā apāyesu, ekā devesu, yā ca puññapāpasamatikkamā paṭipadā ayaṁ tattha tattha gāminī paṭipadā.

ne21:26.1
27.1

Tayo rāsī—

ne21:27.1
27.2

micchattaniyato rāsi, sammattaniyato rāsi, aniyato rāsi, tattha yo ca micchattaniyato rāsi yo ca sammattaniyato rāsi ekā paṭipadā tattha tattha gāminī, tattha yo aniyato rāsi, ayaṁ sabbatthagāminī paṭipadā.

ne21:27.2
27.3

Kena kāraṇena?

ne21:27.3
27.4

Paccayaṁ labhanto niraye upapajjeyya, paccayaṁ labhanto tiracchānayonīsu upapajjeyya, paccayaṁ labhanto pettivisayesu upapajjeyya, paccayaṁ labhanto asuresu upapajjeyya, paccayaṁ labhanto devesu upapajjeyya, paccayaṁ labhanto manussesu upapajjeyya, paccayaṁ labhanto parinibbāyeyya, tasmāyaṁ sabbatthagāminī paṭipadā, yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṁ vuccati sabbatthagāminī paṭipadā ñāṇaṁ dutiyaṁ tathāgatabalaṁ.

ne21:27.4
28.1

Iti sabbatthagāminī paṭipadā anekadhātuloko, tattha tattha gāminī paṭipadā nānādhātuloko.

ne21:28.1
28.2

Tattha katamo anekadhātuloko?

ne21:28.2
28.3

Cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu, manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu, pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu, kāmadhātu, byāpādadhātu, vihiṁsādhātu, nekkhammadhātu, abyāpādadhātu, avihiṁsādhātu, dukkhadhātu, domanassadhātu, avijjādhātu, sukhadhātu, somanassadhātu, upekkhādhātu, rūpadhātu, arūpadhātu, nirodhadhātu, saṅkhāradhātu, nibbānadhātu, ayaṁ anekadhātuloko.

ne21:28.3
29.1

Tattha katamo nānādhātuloko?

ne21:29.1
29.2

Aññā cakkhudhātu, aññā rūpadhātu, aññā cakkhuviññāṇadhātu, evaṁ sabbā, aññā nibbānadhātu.

ne21:29.2
29.3

Yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṁ vuccati anekadhātu nānādhātu ñāṇaṁ tatiyaṁ tathāgatabalaṁ.

ne21:29.3
30.1

Iti anekadhātu nānādhātukassa lokassa yaṁ yadeva dhātuṁ sattā adhimuccanti, taṁ tadeva adhiṭṭhahanti abhinivisanti, keci rūpādhimuttā, keci saddādhimuttā, keci gandhādhimuttā, keci rasādhimuttā, keci phoṭṭhabbādhimuttā, keci dhammādhimuttā, keci itthādhimuttā, keci purisādhimuttā, keci cāgādhimuttā, keci hīnādhimuttā, keci paṇītādhimuttā, keci devādhimuttā, keci manussādhimuttā, keci nibbānādhimuttā.

ne21:30.1
30.2

Yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso, ayaṁ veneyyo, ayaṁ na veneyyo, ayaṁ saggagāmī, ayaṁ duggatigāmīti, idaṁ vuccati sattānaṁ nānādhimuttikatā ñāṇaṁ catutthaṁ tathāgatabalaṁ.

ne21:30.2
31.1

Iti te yathādhimuttā ca bhavanti, taṁ taṁ kammasamādānaṁ samādiyanti.

ne21:31.1
31.2

Te chabbidhaṁ kammaṁ samādiyanti—

ne21:31.2
31.3

keci lobhavasena, keci dosavasena, keci mohavasena, keci saddhāvasena, keci vīriyavasena, keci paññāvasena.

ne21:31.3
31.4

Taṁ vibhajjamānaṁ duvidhaṁ—

ne21:31.4
31.5

saṁsāragāmi ca nibbānagāmi ca.

ne21:31.5
32.1

Tattha yaṁ lobhavasena dosavasena mohavasena ca kammaṁ karoti, idaṁ kammaṁ kaṇhaṁ kaṇhavipākaṁ.

ne21:32.1
32.2

Tattha yaṁ saddhāvasena kammaṁ karoti, idaṁ kammaṁ sukkaṁ sukkavipākaṁ.

ne21:32.2
32.3

Tattha yaṁ lobhavasena dosavasena mohavasena saddhāvasena ca kammaṁ karoti, idaṁ kammaṁ kaṇhasukkaṁ kaṇhasukkavipākaṁ.

ne21:32.3
32.4

Tattha yaṁ vīriyavasena paññāvasena ca kammaṁ karoti, idaṁ kammaṁ akaṇhaṁ asukkaṁ akaṇhaasukkavipākaṁ kammuttamaṁ kammaseṭṭhaṁ kammakkhayāya saṁvattati.

ne21:32.4
33.1

Cattāri kammasamādānāni—

ne21:33.1
33.2

atthi kammasamādānaṁ paccuppannasukhaṁ āyatiṁ dukkhavipākaṁ, atthi kammasamādānaṁ paccuppannadukkhaṁ āyatiṁ sukhavipākaṁ, atthi kammasamādānaṁ paccuppannadukkhañceva āyatiñca dukkhavipākaṁ, atthi kammasamādānaṁ paccuppannasukhañceva āyatiṁ ca sukhavipākaṁ.

ne21:33.2
33.3

Yaṁ evaṁ jātiyaṁ kammasamādānaṁ, iminā puggalena akusalakammasamādānaṁ upacitaṁ avipakkaṁ vipākāya paccupaṭṭhitaṁ na ca bhabbo abhinibbidhā gantunti taṁ bhagavā na ovadati.

ne21:33.3
33.4

Yathā devadattaṁ kokālikaṁ sunakkhattaṁ licchaviputtaṁ, ye vā panaññepi sattā micchattaniyatā imesañca puggalānaṁ upacitaṁ akusalaṁ na ca tāva pāripūriṁ gataṁ, purā pāripūriṁ gacchati.

ne21:33.4
33.5

Purā phalaṁ nibbattayati, purā maggamāvārayati, purā veneyyattaṁ samatikkamatīti te bhagavā asamatte ovadati.

ne21:33.5
33.6

Yathā puṇṇañca govatikaṁ acelañca kukkuravatikaṁ.

ne21:33.6
34.1

Imassa ca puggalassa akusalakammasamādānaṁ paripūramānaṁ maggaṁ āvārayissati purā pāripūriṁ gacchati, purā phalaṁ nibbattayati, purā maggamāvārayati, purā veneyyattaṁ samatikkamatīti taṁ bhagavā asamattaṁ ovadati.

ne21:34.1
34.2

Yathā āyasmantaṁ aṅgulimālaṁ.

ne21:34.2
35.1

Sabbesaṁ mudumajjhādhimattatā.

ne21:35.1
35.2

Tattha mudu āneñjābhisaṅkhārā majjhaṁ avasesakusalasaṅkhārā, adhimattaṁ akusalasaṅkhārā, yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṁ diṭṭhadhammavedanīyaṁ, idaṁ upapajjavedanīyaṁ, idaṁ aparāpariyavedanīyaṁ, idaṁ nirayavedanīyaṁ, idaṁ tiracchānavedanīyaṁ, idaṁ pettivisayavedanīyaṁ, idaṁ asuravedanīyaṁ, idaṁ devavedanīyaṁ, idaṁ manussavedanīyanti, idaṁ vuccati atītānāgatapaccuppannānaṁ kammasamādānānaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso vipākavemattatā ñāṇaṁ pañcamaṁ tathāgatabalaṁ.

ne21:35.2
36.1

Iti tathā samādinnānaṁ kammānaṁ samādinnānaṁ jhānānaṁ vimokkhānaṁ samādhīnaṁ samāpattīnaṁ ayaṁ saṅkileso, idaṁ vodānaṁ, idaṁ vuṭṭhānaṁ, evaṁ saṅkilissati, evaṁ vodāyati, evaṁ vuṭṭhahatīti ñāṇaṁ anāvaraṇaṁ.

ne21:36.1
37.1

Tattha kati jhānāni?

ne21:37.1
37.2

Cattāri jhānāni.

ne21:37.2
37.3

Kati vimokkhā?

ne21:37.3
37.4

Ekādasa ca aṭṭha ca satta ca tayo ca dve ca.

ne21:37.4
37.5

Kati samādhī?

ne21:37.5
37.6

Tayo samādhī—

ne21:37.6
37.7

savitakko savicāro samādhi, avitakko vicāramatto samādhi, avitakko avicāro samādhi.

ne21:37.7
37.8

Kati samāpattiyo?

ne21:37.8
37.9

Pañca samāpattiyo—

ne21:37.9
37.10

saññāsamāpatti asaññāsamāpatti nevasaññānāsaññāsamāpatti vibhūtasaññāsamāpatti nirodhasamāpatti.

ne21:37.10
38.1

Tattha katamo saṅkileso?

ne21:38.1
38.2

Paṭhamajjhānassa kāmarāgabyāpādā saṅkileso.

ne21:38.2
38.3

Ye ca kukkuṭajhāyī dve paṭhamakā yo vā pana koci hānabhāgiyo samādhi, ayaṁ saṅkileso.

ne21:38.3
38.4

Tattha katamaṁ vodānaṁ, nīvaraṇapārisuddhi, paṭhamassa jhānassa ye ca kukkuṭajhāyī dve pacchimakā yo vā pana koci visesabhāgiyo samādhi, idaṁ vodānaṁ.

ne21:38.4
38.5

Tattha katamaṁ vuṭṭhānaṁ?

ne21:38.5
38.6

Yaṁ samāpattivuṭṭhānakosallaṁ, idaṁ vuṭṭhānaṁ.

ne21:38.6
38.7

Yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso, idaṁ vuccati sabbesaṁ jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṁ saṅkilesavodānavuṭṭhānañāṇaṁ chaṭṭhaṁ tathāgatabalaṁ.

ne21:38.7
39.1

Iti tasseva samādhissa tayo dhammā parivārā indriyāni balāni vīriyamiti, tāniyeva indriyāni vīriyavasena balāni bhavanti, ādhipateyyaṭṭhena indriyāni, akampiyaṭṭhena balāni, iti tesaṁ mudumajjhādhimattatā ayaṁ mudindriyo ayaṁ majjhindriyo ayaṁ tikkhindriyoti.

ne21:39.1
39.2

Tattha bhagavā tikkhindriyaṁ saṅkhittena ovādena ovadati, majjhindriyaṁ bhagavā saṅkhittavitthārena ovadati, mudindriyaṁ bhagavā vitthārena ovadati.

ne21:39.2
39.3

Tattha bhagavā tikkhindriyassa mudukaṁ dhammadesanaṁ upadisati, majjhindriyassa bhagavā mudutikkhadhammadesanaṁ upadisati, mudindriyassa bhagavā tikkhaṁ dhammadesanaṁ upadisati.

ne21:39.3
39.4

Tattha bhagavā tikkhindriyassa samathaṁ upadisati, majjhindriyassa bhagavā samathavipassanaṁ upadisati, mudindriyassa bhagavā vipassanaṁ upadisati.

ne21:39.4
39.5

Tattha bhagavā tikkhindriyassa nissaraṇaṁ upadisati, majjhindriyassa bhagavā ādīnavañca nissaraṇañca upadisati, mudindriyassa bhagavā assādañca ādīnavañca nissaraṇañca upadisati.

ne21:39.5
39.6

Tattha bhagavā tikkhindriyassa adhipaññāsikkhāya paññāpayati, majjhindriyassa bhagavā adhicittasikkhāya paññāpayati, mudindriyassa bhagavā adhisīlasikkhāya paññāpayati.

ne21:39.6
40.1

Yaṁ ettha ñāṇaṁ hetuso ṭhānaso anodhiso ayaṁ imaṁ bhūmiṁ bhāvanañca gato, imāya velāya imāya anusāsaniyā evaṁ dhātuko cāyaṁ ayaṁ cassa āsayo ayañca anusayo iti, idaṁ vuccati parasattānaṁ parapuggalānaṁ indriyaparopariyattavemattatā ñāṇaṁ sattamaṁ tathāgatabalaṁ.

ne21:40.1
41.1

Iti tattha yaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati.

ne21:41.1
41.2

Seyyathidaṁ—

ne21:41.2
41.3

ekampi jātiṁ dvepi jātiyo tissopi jātiyo catassopi jātiyo pañcapi jātiyo dasapi jātiyo vīsampi jātiyo tiṁsampi jātiyo cattārīsampi jātiyo paññāsampi jātiyo jātisatampi jātisahassampi jātisatasahassampi anekānipi jātisatāni anekānipi jātisahassāni anekānipi jātisatasahassāni anekepi saṁvaṭṭakappe anekepi vivaṭṭakappe anekepi saṁvaṭṭavivaṭṭakappe.

ne21:41.3
41.4

Amutrāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto amutra udapādiṁ.

ne21:41.4
41.5

Tatrāpāsiṁ evaṁnāmo evaṅgotto evaṁvaṇṇo evamāhāro evaṁsukhadukkhappaṭisaṁvedī evamāyupariyanto, so tato cuto idhūpapannoti, iti sākāraṁ sauddesaṁ anekavihitaṁ pubbenivāsaṁ anussarati.

ne21:41.5
42.1

Tattha saggūpagesu ca sattesu manussūpagesu ca sattesu apāyūpagesu ca sattesu imassa puggalassa lobhādayo ussannā alobhādayo mandā, imassa puggalassa alobhādayo ussannā lobhādayo mandā, ye vā pana ussannā ye vā pana mandā imassa puggalassa imāni indriyāni upacitāni imassa puggalassa imāni indriyāni anupacitāni amukāya vā kappakoṭiyaṁ kappasatasahasse vā kappasahasse vā kappasate vā kappe vā antarakappe vā upaḍḍhakappe vā saṁvacchare vā upaḍḍhasaṁvacchare vā māse vā pakkhe vā divase vā muhutte vā iminā pamādena vā pasādena vāti.

ne21:42.1
42.2

Taṁ taṁ bhavaṁ bhagavā anussaranto asesaṁ jānāti, tattha yaṁ dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṁ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapannā.

ne21:42.2
43.1

Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṁ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapannā, tattha saggūpagesu ca sattesu manussūpagesu ca sattesu apāyūpagesu ca sattesu iminā puggalena evarūpaṁ kammaṁ amukāya kappakoṭiyaṁ upacitaṁ kappasatasahasse vā kappasahasse vā kappasate vā kappe vā antarakappe vā upaḍḍhakappe vā saṁvacchare vā upaḍḍhasaṁvacchare vā māse vā pakkhe vā divase vā muhutte vā iminā pamādena vā pasādena vāti.

ne21:43.1
43.2

Imāni bhagavato dve ñāṇāni—

ne21:43.2
43.3

pubbenivāsānussatiñāṇañca dibbacakkhu ca aṭṭhamaṁ navamaṁ tathāgatabalaṁ.

ne21:43.3
44.1

Iti tattha yaṁ sabbaññutā pattā viditā sabbadhammā virajaṁ vītamalaṁ uppannaṁ sabbaññutañāṇaṁ nihato māro bodhimūle, idaṁ bhagavato dasamaṁ balaṁ sabbāsavaparikkhayaṁ ñāṇaṁ.

ne21:44.1
44.2

Dasabalasamannāgatā hi buddhā bhagavantoti.

ne21:44.2
44.3

Niyutto vicayo hārasampāto.

ne21:44.3