完整巴利原文 · 稳定分页 当前仅加载第 18 阅读页;保留 Bilara 原生段落标识,每页最多 120 段。
Ayaṁ vuccati te anugīti ca vicayo, ayaṁ vicayo nāma hāro.
pe5:19.4Tattha katamo <b>yuttihāro</b>?
pe5:20.1“Sabbesaṁ hārānaṁ,
pe5:21.1Yā bhūmī yo ca gocaro tesaṁ;
pe5:21.2Yuttāyutti parikkhā,
pe5:21.3Hāro yuttīti niddiṭṭho”.
pe5:21.4Hārānaṁ soḷasannaṁ yathā desanā yathā vicayo yo ca niddisiyati, ayaṁ niddeso.
pe5:22.1Ayaṁ pucchā suttesu na yujjatīti yā tattha vīmaṁsā, ayaṁ yutti.
pe5:22.2Yathā hi sahetū sappaccayā sattā saṅkilissanti, atthi hetu atthi paccayo sattānaṁ saṅkilesāya, sahetū sappaccayā sattā visujjhanti, atthi hetu atthi paccayo sattānaṁ visuddhiyā.
pe5:23.1Sīlavatā, ānanda, puggalena na veyyākaraṇiyā kinti me vippaṭisāro uppādeyya …pe… abyākaraṇaṁ kattabbaṁ, ayaṁ visuddhiyā maggo.
pe5:23.2Tassa hetu ko paccayo, sīlakkhandhassa cattāri cattāri hetu ca paccayo ca.
pe5:23.3Sappurisasaṁsevo yo ca patirūpadesavāso ca, ayaṁ upādāpaccayatā sappaccayo.
pe5:23.4Yaṁ porāṇakammaṁ assa vipāko paccayo, tāya paccayāya attasammāpaṇidhi, ayaṁ hetu.
pe5:23.5Iti sīlakkhandho sahetu sappaccayoti idaṁ lokikaṁ sīlaṁ.
pe5:23.6Yaṁ pana lokuttaraṁ sīlaṁ, tassa tīṇi indriyāni paccayo—
pe5:24.1saddhindriyaṁ vīriyindriyaṁ samādhindriyaṁ—
pe5:24.2ayaṁ paccayo.
pe5:24.3Satindriyañca paññindriyañca hetu.
pe5:24.4Paññāya nibbedhagāminiyā, yaṁ sīlaṁ jāyati.
pe5:24.5Sotāpannassa ca sīlaṁ tenāyaṁ hetu ayaṁ paccayo.
pe5:24.6Yaṁ puna samādhino passaddhi ca pīti ca pāmojjaṁ paccayo.
pe5:24.7Yaṁ sukhaṁ hetu tena samādhikkhandho sahetu sappaccayo.
pe5:24.8Yaṁ samāhito yathābhūtaṁ pajānāti, ayaṁ paññā.
pe5:24.9Tassa paratoghoso ajjhattaṁ ca yoniso manasikāro hetu ca paccayo ca, iti ime tayo khandhā sahetū sappaccayā evaṁ satta paññā.
pe5:24.10Sattabyākaraṇīsu ca suttesu na yujjati.
pe5:24.11Ayaṁ yuttihāro.
pe5:24.12So catūsu mahāpadesesu daṭṭhabbo.
pe5:24.13Tattha katamaṁ <b>padaṭṭhānaṁ</b>?
pe5:25.1“Dhammaṁ deseti jino,
pe5:26.1Tassa ca dhammassa yaṁ padaṭṭhānaṁ;
pe5:26.2Iti yāva sabbadhammā,
pe5:26.3Eso hāro padaṭṭhāno”.
pe5:26.4Tattha pañca kāmaguṇā kāmarāgassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.1Yesaṁ kesañci kāmarāgo uppajjati uppanno vā uppajjissati vā, etesu yepi pañcasu rūpesu āyatanesu nāññatra etehi kāmarāgassa padaṭṭhānanti.
pe5:27.2Vuccate, tena pañca kāmaguṇā kāmarāgassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.3Pañcindriyāni rūparāgassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.4Manindriyaṁ bhavarāgassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.5Pañcakkhandhā sakkāyadiṭṭhiyā padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.6Ekasaṭṭhi diṭṭhigatāni diṭṭhirāgassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.7Kāmadhātu kāmarāgassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.8Arūpadhātu arūparāgassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.9Sukhasaññā kāmarāgassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.10Byāpādasaññā byāpādassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.11Asampajaññatā sammohassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.12Nava āghātavatthūni byāpādassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.13Navavidhaṁ mānaṁ mānassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.14Sukhā vedanā rāgānusayassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.15Dukkhā vedanā paṭighānusayassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.16Adukkhamasukhā vedanā avijjānusayassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.17Attavādupādānañca musāvādo ca lobhassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.18Pāṇātipāto ca pisuṇavācā ca pharusavācā ca byāpādassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.19Micchattañca samphappalāpo ca mohassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.20Bhavaṁ bhogañca vokāro ahaṅkārassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.21Bāhirānaṁ pariggaho mamaṅkārassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.22Kāyassa saṅgaṁ diṭṭhiyā padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.23Kāyikadoso dosassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.24Kāyikakāsāvo lobhassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.25Yo yo vā pana dhammo yena yena ārammaṇena uppajjati saccādhiṭṭhānena vā dhammādhiṭṭhānena vā anusayanena vā, so dhammo tassa padaṭṭhānaṁ.
pe5:27.26Tena sārammaṇena so dhammo uppajjati.
pe5:27.27Yathā manusso purimassa padassa padaṭṭhānaṁ alabhanto dutiyaṁ padaṁ uddharati, so pacchānupadaṁ saṁharati.
pe5:28.1Yadi pana yo na dutiyapadassa padaṭṭhānaṁ labhati, aparaṁ padaṁ uddharati.
pe5:28.2Tassa yo ceso paccayo bhavati.
pe5:28.3Evaṁ dhammo kusalo vā akusalo vā abyākato vā padaṭṭhānaṁ alabhanto na pavattati.
pe5:28.4Yathā payuttassa dhammassa yonilābho, ayaṁ vuccati padaṭṭhāno hāro.
pe5:28.5Tattha katamo <b>lakkhaṇo hāro</b>?
pe5:29.1“Vuttamhi ekadhamme,
pe5:30.1Ye dhammā ekalakkhaṇā tena;
pe5:30.2Sabbe bhavanti vuttā,
pe5:30.3So hāro lakkhaṇo nāma”.
pe5:30.4Yesañca susamāraddhā, niccaṁ kāyagatāsatīti gāthāya vuttāya kāyagatāsatiyā vuttā vedanāgatā cittagatā dhammagatā ca sati catunnaṁ satipaṭṭhānānaṁ ekena satipaṭṭhānena.
pe5:31.1Na hi cittaṁ ekasmiṁ viññāṇaṭṭhitiyā pavattati, nānāsu gatīsu pavattati, kāyagatāsatiyā vuttāya vuttā vedanāgatā cittadhammagatā ca.
pe5:31.2Na hi kāyagatāsatiyā bhāvitāya satipaṭṭhānā cattāro bhāvanāpāripūriṁ na gacchanti.
pe5:31.3Evaṁ tassadisesu dhammesu vuttesu sabbadhammā vuttā ca bhavanti.
pe5:31.4Sacittapariyodāpanaṁ, etaṁ buddhāna sāsananti gāthā cetasikā dhammā vuttā, citte rūpaṁ vuttaṁ.
pe5:32.1Idaṁ nāmarūpaṁ dukkhaṁ ariyasaccaṁ.
pe5:32.2Tato sacittapariyodāpanā yaṁ yaṁ odapeti, taṁ dukkhaṁ.
pe5:32.3Yena odapeti, so maggo.
pe5:32.4Yato odapanā, so nirodho.
pe5:32.5Cakkhuṁ ca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṁ, tattha sahajātā vedanā saññā cetanā phasso manasikāro etete dhammā ekalakkhaṇā uppādalakkhaṇena.
pe5:32.6Yo ca rūpe nibbindati, vedanāya so nibbindati, saññāsaṅkhāraviññāṇesupi so nibbindati.
pe5:32.7Iti ye ekalakkhaṇā dhammā, tesaṁ ekamhi dhamme niddiṭṭhe sabbe dhammā niddiṭṭhā honti, ayaṁ vuccati lakkhaṇo hāro.
pe5:32.8Tattha katamo <b>catubyūho hāro</b>?
pe5:33.1“Nirutti adhippāyo ca,
pe5:34.1byañjanā desanāya ca;
pe5:34.2Suttattho pubbāparasandhi,
pe5:34.3eso hāro catubyūho”.
pe5:34.4Tattha katamā nirutti, sā kathaṁ pariyesitabbā?
pe5:35.1Yathā vuttaṁ bhagavatā ekādasahi aṅgehi samannāgato bhikkhu khippaṁ dhammesu mahattaṁ pāpuṇāti, atthakusalo ca hoti, dhammakusalo ca hoti, niruttikusalo ca hoti, itthādhivacanakusalo ca hoti, purisādhivacanakusalo ca, vipurisādhivacanakusalo ca, atītādhivacanakusalo ca, anāgatādhivacanakusalo ca, paccuppannādhivacanakusalo ca.
pe5:35.2Ekādhippāyena kusalo nānādhippāyena kusalo.
pe5:35.3Kimhi desitaṁ, atītānāgatapaccuppannaṁ.
pe5:35.4Itthādhivacanena purisādhivacanena vipurisādhivacanena sabbaṁ yathāsuttaṁ niddiṭṭhaṁ.
pe5:35.5Taṁ byañjanato niruttikosallato yo yaṁ suttassa suniruttidunniruttitaṁ avekkhati, idaṁ evaṁ niropayitabbaṁ.
pe5:35.6Idampi na niropayitabbaṁ.
pe5:35.7Idaṁ vuccate niruttikosallaṁ.
pe5:35.8Tattha katamaṁ adhippāyakosallaṁ?
pe5:36.1Yathādesitassa suttassa sabbassa vāraṁ gacchati imena bhagavatā desitabbanti.
pe5:36.2Yathā kiṁ appamādo amataṁ padaṁ, pamādo maccuno padanti gāthā.
pe5:36.3Ettha bhagavato ko adhippāyo?
pe5:36.4Ye asītimeva ākaṅkhanti te appamattā viharissanti, ayaṁ adhippāyo.
pe5:36.5“Yogassa kālaṁ na nivattati yā ca,
pe5:37.1So na tattha pāpintave bhavanti;
pe5:37.2Vedanāmaggaisinā paveditaṁ,
pe5:37.3Dhutarajāsavā dukkhā pamokkhātā”.
pe5:37.4Ettha bhagavato ko adhippāyo?
pe5:38.1Ye dukkhe nāssādakā, te vīriyamārabhissanti dukkhakkhayāyāti.
pe5:38.2Ayaṁ tattha bhagavato adhippāyo.
pe5:38.3Iti gāthāya vā byākaraṇena vā desite iminā suttena sādhakā, yo evaṁ dhammānudhammaṁ paṭipajjatīti so adhippāyo, ayaṁ vuccati desanādhippāyo.
pe5:38.4Tattha katamo pubbāparasandhi?
pe5:39.1Yaṁ gāthāyaṁ vā suttesu vā padāni asīti tāni bhavanti evaṁ vā evameti tassā gāthāya suttassa vā yāni purimāni padāni yāni ca pacchimakāni, tāni samosāretabbāni.
pe5:39.2Evaṁ so pubbāparena sandhi ñāyati.
pe5:39.3Yā ekā samāraddhā gāthā dve tīṇi vā tassa mekadese bhāsitānaṁ abhāsitāhi gāthāhi aniddiṭṭho attho bhavati tadupadhāritabbaṁ.
pe5:39.4Yaṁva sabbā itissa pariyesamānassa pariyesanā kaṅkhā, tassa vā puggalassa paññattīnaṁ apare pariyesitabbaṁ.
pe5:39.5Idaṁ vuccate pubbāparena sandhi.
pe5:39.6Kosallanti vatthuto nidānakosallaṁ.
pe5:39.7Byañjanato niruttikosallaṁ.
pe5:39.8Desanādhippāyakosallaṁ.
pe5:39.9Pubbāparena sandhikosallaṁ.
pe5:39.10Tattha tassa gāthā pariyesitā nidānaṁ vā.
pe5:39.11Upalabbhituṁ na attho niddisitabbo vatthuto nidānakosallaṁ atthakosallaṁ imehi catūhi padehi attho pariyesiyanto yathābhūtaṁ pariyiṭṭho hoti.
pe5:39.12Atha ca sabbo vatthuto vā nidānena vā yo adhippāyo byañjano nirutti sandhi ca anuttaro eso pubbāparena evaṁ suttatthena desitabbaṁ.
pe5:39.13