上座部佛教 · 论藏

上座部《分别论》(巴利原文)

Vibhaṅga · SuttaCentral Mahāsaṅgīti Pali root

完整原文 · 原生段落SuttaCentral VB

完整巴利原文 · 稳定分页 当前仅加载第 68 阅读页;保留 Bilara 原生段落标识,每页最多 120 段。

29.2

gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti?

vb12:29.2
29.3

Idha bhikkhu sato sampajāno abhikkamati, sato sampajāno paṭikkamati, sato sampajāno āloketi, sato sampajāno viloketi, sato sampajāno samiñjeti, sato sampajāno pasāreti, sato sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sato sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sato sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sato sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sato sampajānakārī hotīti.

vb12:29.3
30.1

Tattha katamā sati?

vb12:30.1
30.2

Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṁ satibalaṁ sammāsati—

vb12:30.2
30.3

ayaṁ vuccati “sati”.

vb12:30.3
31.1

“Sampajāno”ti tattha katamaṁ sampajaññaṁ?

vb12:31.1
31.2

Yā paññā pajānanā vicayo pavicayo dhammavicayo sallakkhaṇā upalakkhaṇā paccupalakkhaṇā paṇḍiccaṁ kosallaṁ nepuññaṁ vebhabyā cintā upaparikkhā bhūrīmedhā pariṇāyikā vipassanā sampajaññaṁ patodo paññā paññindriyaṁ paññābalaṁ paññāsatthaṁ paññāpāsādo paññāāloko paññāobhāso paññāpajjoto paññāratanaṁ amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi—

vb12:31.2
31.3

idaṁ vuccati “sampajaññaṁ”.

vb12:31.3
31.4

Iti imāya ca satiyā iminā ca sampajaññena upeto hoti …pe… samannāgato.

vb12:31.4
31.5

Evaṁ bhikkhu sato sampajāno abhikkamati, sato sampajāno paṭikkamati, sato sampajāno āloketi, sato sampajāno viloketi, sato sampajāno samiñjeti, sato sampajāno pasāreti, sato sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sato sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sato sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sato sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.

vb12:31.5
32.1

“Vivittan”ti santike cepi senāsanaṁ hoti, tañca anākiṇṇaṁ gahaṭṭhehi pabbajitehi.

vb12:32.1
32.2

Tena taṁ vivittaṁ.

vb12:32.2
32.3

Dūre cepi senāsanaṁ hoti, tañca anākiṇṇaṁ gahaṭṭhehi pabbajitehi.

vb12:32.3
32.4

Tena taṁ vivittaṁ.

vb12:32.4
33.1

“Senāsanan”ti mañcopi senāsanaṁ, pīṭhampi senāsanaṁ, bhisipi senāsanaṁ, bibbohanampi senāsanaṁ, vihāropi senāsanaṁ, aḍḍhayogopi senāsanaṁ, pāsādopi senāsanaṁ, aṭṭopi senāsanaṁ, māḷopi senāsanaṁ, leṇampi senāsanaṁ, guhāpi senāsanaṁ, rukkhamūlampi senāsanaṁ, veḷugumbopi senāsanaṁ.

vb12:33.1
33.2

Yattha vā pana bhikkhū paṭikkamanti sabbametaṁ senāsanaṁ.

vb12:33.2
34.1

“Vivittaṁ senāsanaṁ bhajatī”ti imaṁ vivittaṁ senāsanaṁ bhajati sambhajati sevati nisevati saṁsevati.

vb12:34.1
34.2

Tena vuccati “vivittaṁ senāsanaṁ bhajatī”ti.

vb12:34.2
35.1

“Araññan”ti nikkhamitvā bahi indakhīlā sabbametaṁ araññaṁ.

vb12:35.1
36.1

“Rukkhamūlan”ti rukkhamūlaṁyeva rukkhamūlaṁ.

vb12:36.1
36.2

Pabbatoyeva pabbato.

vb12:36.2
36.3

Kandarāyeva kandarā.

vb12:36.3
36.4

Giriguhāyeva giriguhā.

vb12:36.4
36.5

Susānaṁyeva susānaṁ.

vb12:36.5
36.6

Abbhokāsoyeva abbhokāso.

vb12:36.6
36.7

Palālapuñjoyeva palālapuñjo.

vb12:36.7
37.1

“Vanapatthan”ti dūrānametaṁ senāsanānaṁ adhivacanaṁ.

vb12:37.1
37.2

“Vanapatthan”ti vanasaṇḍānametaṁ senāsanānaṁ adhivacanaṁ.

vb12:37.2
37.3

“Vanapatthan”ti bhīsanakānametaṁ senāsanānaṁ adhivacanaṁ.

vb12:37.3
37.4

“Vanapatthan”ti salomahaṁsānametaṁ senāsanānaṁ adhivacanaṁ.

vb12:37.4
37.5

“Vanapatthan”ti pariyantānametaṁ senāsanānaṁ adhivacanaṁ.

vb12:37.5
37.6

“Vanapatthan”ti na manussūpacārānametaṁ senāsanānaṁ adhivacanaṁ.

vb12:37.6
37.7

“Vanapatthan”ti durabhisambhavānametaṁ senāsanānaṁ adhivacanaṁ.

vb12:37.7
38.1

“Appasaddan”ti santike cepi senāsanaṁ hoti, tañca anākiṇṇaṁ gahaṭṭhehi pabbajitehi.

vb12:38.1
38.2

Tena taṁ appasaddaṁ.

vb12:38.2
38.3

Dūre cepi senāsanaṁ hoti, tañca anākiṇṇaṁ gahaṭṭhehi pabbajitehi.

vb12:38.3
38.4

Tena taṁ appasaddaṁ.

vb12:38.4
39.1

“Appanigghosan”ti yadeva taṁ appasaddaṁ tadeva taṁ appanigghosaṁ.

vb12:39.1
39.2

Yadeva taṁ appanigghosaṁ tadeva taṁ vijanavātaṁ.

vb12:39.2
39.3

Yadeva taṁ vijanavātaṁ tadeva taṁ manussarāhasseyyakaṁ.

vb12:39.3
39.4

Yadeva taṁ manussarāhasseyyakaṁ tadeva taṁ paṭisallānasāruppaṁ.

vb12:39.4
40.1

“Araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā”ti araññagato vā hoti rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā.

vb12:40.1
41.1

“Nisīdati pallaṅkaṁ ābhujitvā”ti nisinno hoti pallaṅkaṁ ābhujitvā.

vb12:41.1
42.1

“Ujuṁ kāyaṁ paṇidhāyā”ti ujuko hoti kāyo ṭhito paṇihito.

vb12:42.1
43.1

“Parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā”ti tattha katamā sati?

vb12:43.1
43.2

Yā sati anussati paṭissati …pe… sammāsati—

vb12:43.2
43.3

ayaṁ vuccati “sati”.

vb12:43.3
43.4

Ayaṁ sati upaṭṭhitā hoti supaṭṭhitā nāsikagge vā mukhanimitte vā.

vb12:43.4
43.5

Tena vuccati “parimukhaṁ satiṁ upaṭṭhapetvā”ti.

vb12:43.5
44.1

“Abhijjhaṁ loke pahāyā”ti tattha katamā abhijjhā?

vb12:44.1
44.2

Yo rāgo sārāgo …pe… cittassa sārāgo—

vb12:44.2
44.3

ayaṁ vuccati “abhijjhā”.

vb12:44.3
45.1

Tattha katamo loko?

vb12:45.1
45.2

Pañcupādānakkhandhā loko—

vb12:45.2
45.3

ayaṁ vuccati “loko”.

vb12:45.3
45.4

Ayaṁ abhijjhā imamhi loke santā hoti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā.

vb12:45.4
45.5

Tena vuccati “abhijjhaṁ loke pahāyā”ti.

vb12:45.5
46.1

“Vigatābhijjhena cetasā”ti tattha katamaṁ cittaṁ?

vb12:46.1
46.2

Yaṁ cittaṁ mano mānasaṁ …pe… tajjāmanoviññāṇadhātu—

vb12:46.2
46.3

idaṁ vuccati “cittaṁ”.

vb12:46.3
46.4

Idaṁ cittaṁ vigatābhijjhaṁ hoti.

vb12:46.4
46.5

Tena vuccati “vigatābhijjhena cetasā”ti.

vb12:46.5
47.1

“Viharatī”ti iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati.

vb12:47.1
47.2

Tena vuccati “viharatī”ti.

vb12:47.2
48.1

“Abhijjhāya cittaṁ parisodhetī”ti tattha katamā abhijjhā?

vb12:48.1
48.2

Yo rāgo sārāgo …pe… cittassa sārāgo—

vb12:48.2
48.3

ayaṁ vuccati “abhijjhā”.

vb12:48.3
49.1

Tattha katamaṁ cittaṁ?

vb12:49.1
49.2

Yaṁ cittaṁ mano mānasaṁ …pe… tajjāmanoviññāṇadhātu—

vb12:49.2
49.3

idaṁ vuccati “cittaṁ”.

vb12:49.3
49.4

Idaṁ cittaṁ imāya abhijjhāya sodheti visodheti parisodheti moceti vimoceti parimoceti.

vb12:49.4
49.5

Tena vuccati “abhijjhāya cittaṁ parisodhetī”ti.

vb12:49.5
50.1

“Byāpādapadosaṁ pahāyā”ti atthi byāpādo, atthi padoso.

vb12:50.1
51.1

Tattha katamo byāpādo?

vb12:51.1
51.2

Yo cittassa āghāto paṭighāto paṭighaṁ paṭivirodho kopo pakopo sampakopo doso padoso sampadoso cittassa byāpatti manopadoso kodho kujjhanā kujjhitattaṁ doso dussanā dussitattaṁ byāpatti byāpajjanā byāpajjitattaṁ virodho paṭivirodho caṇḍikkaṁ asuropo anattamanatā cittassa—

vb12:51.2
51.3

ayaṁ vuccati “byāpādo”.

vb12:51.3
52.1

Tattha katamo padoso?

vb12:52.1
52.2

Yo byāpādo so padoso, yo padoso so byāpādo.

vb12:52.2
52.3

Iti ayañca byāpādo ayañca padoso santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā.

vb12:52.3
52.4

Tena vuccati “byāpādapadosaṁ pahāyā”ti.

vb12:52.4
53.1

“Abyāpannacitto”ti tattha katamaṁ cittaṁ?

vb12:53.1
53.2

Yaṁ cittaṁ mano mānasaṁ …pe… tajjāmanoviññāṇadhātu—

vb12:53.2
53.3

idaṁ vuccati “cittaṁ”.

vb12:53.3
53.4

Idaṁ cittaṁ abyāpannaṁ hoti.

vb12:53.4
53.5

Tena vuccati “abyāpannacitto”ti.

vb12:53.5
54.1

“Viharatī”ti …pe…

vb12:54.1
54.2

tena vuccati “viharatī”ti.

vb12:54.2
55.1

“Byāpādapadosā cittaṁ parisodhetī”ti.

vb12:55.1
55.2

Atthi byāpādo atthi padoso.

vb12:55.2
56.1

Tattha katamo byāpādo?

vb12:56.1
56.2

Yo cittassa āghāto …pe…

vb12:56.2
56.3

caṇḍikkaṁ asuropo anattamanatā cittassa—

vb12:56.3
56.4

ayaṁ vuccati “byāpādo”.

vb12:56.4
57.1

Tattha katamo padoso?

vb12:57.1
57.2

Yo byāpādo so padoso, yo padoso so byāpādo.

vb12:57.2
58.1

Tattha katamaṁ cittaṁ?

vb12:58.1
58.2

Yaṁ cittaṁ mano mānasaṁ …pe… tajjāmanoviññāṇadhātu—

vb12:58.2
58.3

idaṁ vuccati “cittaṁ”.

vb12:58.3
58.4

Idaṁ cittaṁ imamhā byāpādapadosā sodheti visodheti parisodheti moceti vimoceti parimoceti.

vb12:58.4
58.5

Tena vuccati “byāpādapadosā cittaṁ parisodhetī”ti.

vb12:58.5
59.1

“Thinamiddhaṁ pahāyā”ti atthi thinaṁ, atthi middhaṁ.

vb12:59.1
60.1

Tattha katamaṁ thinaṁ?

vb12:60.1
60.2

Yā cittassa akalyatā akammaññatā olīyanā sallīyanā līnaṁ līyanā līyitattaṁ thinaṁ thiyanā thiyitattaṁ cittassa—

vb12:60.2
60.3

idaṁ vuccati “thinaṁ”.

vb12:60.3
61.1

Tattha katamaṁ middhaṁ?

vb12:61.1
61.2

Yā kāyassa akalyatā akammaññatā onāho pariyonāho antosamorodho middhaṁ suppaṁ pacalāyikā suppaṁ suppanā suppitattaṁ—

vb12:61.2
61.3

idaṁ vuccati “middhaṁ”.

vb12:61.3
61.4

Iti idañca thinaṁ idañca middhaṁ santā honti samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā.

vb12:61.4
61.5

Tena vuccati “thinamiddhaṁ pahāyā”ti.

vb12:61.5
62.1

“Vigatathinamiddho”ti.

vb12:62.1
62.2

Tassa thinamiddhassa cattattā vantattā muttattā pahīnattā paṭinissaṭṭhattā pahīnapaṭinissaṭṭhattā.

vb12:62.2
62.3

Tena vuccati “vigatathinamiddho”ti.

vb12:62.3
63.1

“Viharatī”ti …pe…

vb12:63.1
63.2

tena vuccati “viharatī”ti.

vb12:63.2
64.1

“Ālokasaññī”ti.

vb12:64.1
64.2

Tattha katamā saññā?

vb12:64.2
64.3

Yā saññā sañjānanā sañjānitattaṁ—

vb12:64.3
64.4

ayaṁ vuccati “saññā”.

vb12:64.4
64.5

Ayaṁ saññā ālokā hoti vivaṭā parisuddhā pariyodātā.

vb12:64.5
64.6

Tena vuccati “ālokasaññī”ti.

vb12:64.6