完整巴利原文 · 稳定分页 当前仅加载第 2 阅读页;保留 Bilara 原生段落标识,每页最多 120 段。
Buddhānussatiṁ bhāventopi vikkhambhanato kāme parivajjeti,
mnd1:24.1dhammānussatiṁ bhāventopi …pe…
mnd1:24.2saṅghānussatiṁ bhāventopi …
mnd1:24.3sīlānussatiṁ bhāventopi …
mnd1:24.4cāgānussatiṁ bhāventopi …
mnd1:24.5devatānussatiṁ bhāventopi …
mnd1:24.6ānāpānassatiṁ bhāventopi …
mnd1:24.7maraṇassatiṁ bhāventopi …
mnd1:24.8kāyagatāsatiṁ bhāventopi …
mnd1:24.9upasamānussatiṁ bhāventopi vikkhambhanato kāme parivajjeti.
mnd1:24.10Paṭhamaṁ jhānaṁ bhāventopi vikkhambhanato kāme parivajjeti …pe…
mnd1:25.1dutiyaṁ jhānaṁ bhāventopi …
mnd1:25.2tatiyaṁ jhānaṁ bhāventopi …
mnd1:25.3catutthaṁ jhānaṁ bhāventopi …
mnd1:25.4ākāsānañcāyatanasamāpattiṁ bhāventopi …
mnd1:25.5viññāṇañcāyatanasamāpattiṁ bhāventopi …
mnd1:25.6ākiñcaññāyatanasamāpattiṁ bhāventopi …
mnd1:25.7nevasaññānāsaññāyatanasamāpattiṁ bhāventopi vikkhambhanato kāme parivajjeti.
mnd1:25.8Evaṁ vikkhambhanato kāme parivajjeti.
mnd1:25.9Kathaṁ samucchedato kāme parivajjeti?
mnd1:26.1Sotāpattimaggaṁ bhāventopi apāyagamanīye kāme samucchedato parivajjeti,
mnd1:26.2sakadāgāmimaggaṁ bhāventopi oḷārike kāme samucchedato parivajjeti,
mnd1:26.3anāgāmimaggaṁ bhāventopi anusahagate kāme samucchedato parivajjeti,
mnd1:26.4arahattamaggaṁ bhāventopi sabbena sabbaṁ sabbathā sabbaṁ asesaṁ nissesaṁ samucchedato kāme parivajjeti.
mnd1:26.5Evaṁ samucchedato kāme parivajjetīti—
mnd1:26.6yo kāme parivajjeti.
mnd1:26.7<b>Sappasseva padā siro</b>ti.
mnd1:27.1<b>Sappo</b> vuccati ahi.
mnd1:27.2Kenaṭṭhena sappo?
mnd1:27.3Saṁsappanto gacchatīti sappo;
mnd1:27.4bhujanto gacchatīti bhujago;
mnd1:27.5urena gacchatīti urago;
mnd1:27.6pannasiro gacchatīti pannago;
mnd1:27.7sirena supatīti sarīsapo;
mnd1:27.8bile sayatīti bilāsayo;
mnd1:27.9guhāyaṁ sayatīti guhāsayo;
mnd1:27.10dāṭhā tassa āvudhoti dāṭhāvudho;
mnd1:27.11visaṁ tassa ghoranti ghoraviso;
mnd1:27.12jivhā tassa duvidhāti dvijivho;
mnd1:27.13dvīhi jivhāhi rasaṁ sāyatīti dvirasaññū.
mnd1:27.14Yathā puriso jīvitukāmo amaritukāmo sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo pādena sappasiraṁ vajjeyya vivajjeyya parivajjeyya abhinivajjeyya;
mnd1:27.15evamevaṁ sukhakāmo dukkhapaṭikkūlo kāme vajjeyya vivajjeyya parivajjeyya abhinivajjeyyāti—
mnd1:27.16sappasseva padā siro.
mnd1:27.17<b>Somaṁ visattikaṁ loke, sato samativattatī</b>ti.
mnd1:28.1<b>So</b>ti yo kāme parivajjeti.
mnd1:28.2Visattikā vuccati taṇhā.
mnd1:28.3Yo rāgo sārāgo anunayo anurodho nandī nandirāgo, cittassa sārāgo icchā mucchā ajjhosānaṁ gedho paligedho saṅgo paṅko, ejā māyā janikā sañjananī sibbinī jālinī saritā visattikā, suttaṁ visatā āyūhinī dutiyā paṇidhi bhavanetti, vanaṁ vanatho sandhavo sneho apekkhā paṭibandhu, āsā āsīsanā āsīsitattaṁ, rūpāsā saddāsā gandhāsā rasāsā phoṭṭhabbāsā, lābhāsā dhanāsā puttāsā jīvitāsā, jappā pajappā abhijappā jappanā jappitattaṁ loluppaṁ loluppāyanā loluppāyitattaṁ pucchañjikatā sādhukamyatā, adhammarāgo visamalobho nikanti nikāmanā patthanā pihanā sampatthanā, kāmataṇhā bhavataṇhā vibhavataṇhā, rūpataṇhā arūpataṇhā nirodhataṇhā, rūpataṇhā saddataṇhā gandhataṇhā rasataṇhā phoṭṭhabbataṇhā dhammataṇhā, ogho yogo gantho upādānaṁ āvaraṇaṁ nīvaraṇaṁ chadanaṁ bandhanaṁ, upakkileso anusayo pariyuṭṭhānaṁ latā vevicchaṁ, dukkhamūlaṁ dukkhanidānaṁ dukkhappabhavo mārapāso mārabaḷisaṁ māravisayo, taṇhānadī taṇhājālaṁ taṇhāgaddūlaṁ taṇhāsamuddo abhijjhā lobho akusalamūlaṁ.
mnd1:28.4<b>Visattikā</b>ti.
mnd1:29.1Kenaṭṭhena visattikā?
mnd1:29.2Visatāti visattikā;
mnd1:29.3visālāti visattikā;
mnd1:29.4visaṭāti visattikā;
mnd1:29.5visakkatīti visattikā;
mnd1:29.6visaṁharatīti visattikā;
mnd1:29.7visaṁvādikāti visattikā;
mnd1:29.8visamūlāti visattikā;
mnd1:29.9visaphalāti visattikā;
mnd1:29.10visaparibhogoti visattikā;
mnd1:29.11visālā vā pana sā taṇhā rūpe sadde gandhe rase phoṭṭhabbe, kule gaṇe āvāse lābhe yase, pasaṁsāya sukhe cīvare piṇḍapāte senāsane gilānapaccayabhesajjaparikkhāre, kāmadhātuyā rūpadhātuyā arūpadhātuyā, kāmabhave rūpabhave arūpabhave, saññābhave asaññābhave nevasaññānāsaññābhave, ekavokārabhave catuvokārabhave pañcavokārabhave, atīte anāgate paccuppanne, diṭṭhasutamutaviññātabbesu dhammesu visaṭā vitthatāti visattikā.
mnd1:29.12<b>Loke</b>ti apāyaloke manussaloke devaloke, khandhaloke dhātuloke āyatanaloke.
mnd1:30.1<b>Sato</b>ti catūhi kāraṇehi sato—
mnd1:30.2kāye kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato,
mnd1:30.3vedanāsu …
mnd1:30.4citte …
mnd1:30.5dhammesu dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṁ bhāvento sato.
mnd1:30.6Aparehipi catūhi kāraṇehi sato—
mnd1:31.1asatiparivajjanāya sato, satikaraṇīyānaṁ dhammānaṁ katattā sato, satiparibandhānaṁ dhammānaṁ hatattā sato, satinimittānaṁ dhammānaṁ asammuṭṭhattā sato.
mnd1:31.2Aparehipi catūhi kāraṇehi sato—
mnd1:32.1satiyā samannāgatattā sato, satiyā vasitattā sato, satiyā pāguññatāya sato, satiyā apaccorohaṇatāya sato.
mnd1:32.2Aparehipi catūhi kāraṇehi sato—
mnd1:33.1sattattā sato, santattā sato, samitattā sato, santadhammasamannāgatattā sato.
mnd1:33.2Buddhānussatiyā sato, dhammānussatiyā sato, saṅghānussatiyā sato, sīlānussatiyā sato, cāgānussatiyā sato, devatānussatiyā sato, ānāpānassatiyā sato, maraṇassatiyā sato, kāyagatāsatiyā sato, upasamānussatiyā sato.
mnd1:33.3Yā sati anussati paṭissati sati saraṇatā dhāraṇatā apilāpanatā asammussanatā sati satindriyaṁ satibalaṁ sammāsati satisambojjhaṅgo ekāyanamaggo, ayaṁ vuccati sati.
mnd1:33.4Imāya satiyā upeto hoti samupeto upagato samupagato upapanno samupapanno samannāgato, so vuccati sato.
mnd1:33.5<b>Somaṁ visattikaṁ loke, sato samativattatī</b>ti.
mnd1:34.1Loke vā sā visattikā, loke vā taṁ visattikaṁ sato tarati uttarati patarati samatikkamati vītivattatīti—
mnd1:34.2somaṁ visattikaṁ loke, sato samativattati.
mnd1:34.3Tenāha bhagavā—
mnd1:35.1“Yo kāme parivajjeti,
mnd1:36.1sappasseva padā siro;
mnd1:36.2Somaṁ visattikaṁ loke,
mnd1:36.3sato samativattatī”ti.
mnd1:36.4<b>Khettaṁ vatthuṁ hiraññaṁ vā,</b>
mnd1:37.1<b>Gavāssaṁ dāsaporisaṁ;</b>
mnd1:37.2<b>Thiyo bandhū puthu kāme,</b>
mnd1:37.3<b>Yo naro anugijjhati.</b>
mnd1:37.4<b>Khettaṁ vatthuṁ hiraññaṁ vā</b>ti.
mnd1:38.1<b>Khettan</b>ti sālikkhettaṁ vīhikkhettaṁ muggakkhettaṁ māsakkhettaṁ yavakkhettaṁ godhumakkhettaṁ tilakkhettaṁ.
mnd1:38.2<b>Vatthun</b>ti gharavatthuṁ koṭṭhakavatthuṁ purevatthuṁ pacchāvatthuṁ ārāmavatthuṁ vihāravatthuṁ.
mnd1:38.3<b>Hiraññan</b>ti hiraññaṁ vuccati kahāpaṇoti—
mnd1:38.4khettaṁ vatthuṁ hiraññaṁ vā.
mnd1:38.5<b>Gavāssaṁ dāsaporisan</b>ti.
mnd1:39.1<b>Gavan</b>ti gavā vuccanti.
mnd1:39.2<b>Assā</b>ti pasukādayo vuccanti.
mnd1:39.3<b>Dāsā</b>ti cattāro dāsā—
mnd1:39.4antojātako dāso, dhanakkītako dāso, sāmaṁ vā dāsabyaṁ upeti, akāmako vā dāsavisayaṁ upeti.
mnd1:39.5“Āmāya dāsāpi bhavanti heke,
mnd1:40.1Dhanena kītāpi bhavanti dāsā;
mnd1:40.2Sāmañca eke upayanti dāsyaṁ,
mnd1:40.3Bhayāpanuṇṇāpi bhavanti dāsā”ti.
mnd1:40.4<b>Purisā</b>ti tayo purisā—
mnd1:41.1bhatakā, kammakarā, upajīvinoti—
mnd1:41.2gavāssaṁ dāsaporisaṁ.
mnd1:41.3<b>Thiyo bandhū puthu kāme</b>ti.
mnd1:42.1<b>Thiyo</b>ti itthipariggaho vuccati.
mnd1:42.2<b>Bandhū</b>ti cattāro bandhū—
mnd1:42.3ñātibandhavāpi bandhu, gottabandhavāpi bandhu, mantabandhavāpi bandhu, sippabandhavāpi bandhu.
mnd1:42.4<b>Puthu kāme</b>ti bahū kāme.
mnd1:42.5Ete puthu kāmā manāpikā rūpā …pe…
mnd1:42.6manāpikā phoṭṭhabbāti—
mnd1:42.7thiyo bandhū puthu kāme.
mnd1:42.8<b>Yo naro anugijjhatī</b>ti.
mnd1:43.1<b>Yo</b>ti yo yādiso yathāyutto yathāvihito yathāpakāro yaṁṭhānappatto yaṁdhammasamannāgato khattiyo vā brāhmaṇo vā vesso vā suddo vā gahaṭṭho vā pabbajito vā devo vā manusso vā.
mnd1:43.2<b>Naro</b>ti satto naro mānavo poso puggalo jīvo jāgu jantu indagu manujo.
mnd1:43.3<b>Anugijjhatī</b>ti kilesakāmena vatthukāmesu gijjhati anugijjhati paligijjhati palibajjhatīti—
mnd1:43.4yo naro anugijjhati.
mnd1:43.5Tenāha bhagavā—
mnd1:44.1“Khettaṁ vatthuṁ hiraññaṁ vā,
mnd1:45.1gavāssaṁ dāsaporisaṁ;
mnd1:45.2Thiyo bandhū puthu kāme,
mnd1:45.3